Katrs ceturtais nodarbinātais Latvijā ir pirmspensijas un pensijas vecumā

1 komentārs
Katrs ceturtais nodarbinātais Latvijā ir pirmspensijas un pensijas vecumā
SINTIJA ZANDERSONE, LETA

Pēdējo 10 gadu laikā par 2,4 gadiem pieaudzis nodarbināto vidējais vecums, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) izdotajā publikācijā “Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2018. gadā”.

Kā norāda CSP, 2018. gadā vidējais nodarbināto vecums bijis 43,7 gadi. Vienlaikus CSP informē, ka katrs ceturtais nodarbinātais Latvijā ir pirmspensijas un pensijas vecumā.

Nozaru dalījumā augstākais vidējais vecums (49,9 gadi) bija pakalpojumu nozarē, kas ietver sabiedrisko organizāciju darbību, sadzīves iekārtu remontu un dažādu individuālo pakalpojumu sniegšanu; mākslas, izklaides un atpūtas nozarē (49,6 gadi), kā arī veselībā un sociālajā aprūpē (48,5 gadi) un izglītībā (48,2 gadi) nodarbinātajiem. Savukārt jaunākie darbinieki bija lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē (36,8 gadi).

Gandrīz ceturtā daļa (23,3%) no visiem nodarbinātajiem Latvijā pērn bija 55-74 gadu vecumā, kas bija otrs augstākais īpatsvars Eiropas Savienībā (ES), kur vidēji 19,4% nodarbināto bija pensijas vai pirmspensijas vecumā. Augstākais īpatsvars ES bija Lietuvā 23,5%, savukārt aiz Latvijas sekoja Igaunija un Vācija (abās 23,1%), kamēr zemākais īpatsvars bija Luksemburgā – 10,8%.

Nepilnu darbalaiku pērn strādāja 8,1% nodarbināto, tostarp 10,8% nodarbināto sieviešu un 5,3% nodarbināto vīriešu. Salīdzinājumā ar ES, kur 32% sieviešu un 9,7% vīriešu 2018. gadā strādāja nepilnu darbalaiku, Latvijā nepilns darbalaiks ir sastopams retāk, un tam ir tendence samazināties. Ne vienmēr šāds darbalaiks ir paša nodarbinātā izvēle – aptaujā kā galvenais iemesls (29,4%) nepilnam darbalaikam minēts, ka nodarbinātais nav varējis atrast pilnas slodzes darbu, norādīja statistikas pārvaldē.

Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka nodarbināto skaitā lielākā daļa ir iedzīvotāji ar augstāko izglītību (37,3%), savukārt ekonomiski neaktīvo (bezdarbnieki, kuri darbu nemeklē) skaitā trešā daļa jeb 31,6% ir personas ar pamatizglītību vai zemāku izglītības līmeni. Vienlaikus 71,7% vadītāju un speciālistu ir ar augstāko izglītību.

Tāpat statistikas pārvaldē minēja, ka augstāks izglītības līmenis dod iespēju ieņemt amatus vai strādāt profesijās ar augstāku atalgojumu. Izglītības līmeņa saistību ar atalgojumu apliecina arī aptaujas rezultāti – vairāk nekā trīs ceturtdaļas (79,5%) lielākajā algu kategorijā (1400 eiro un vairāk) ir tieši personas ar augstāko izglītību, savukārt zemāko algu (līdz 450 eiro) grupā tikai piektā daļa (19,4%) darbinieku bija ar augstāko izglītību.

2018. gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, no tiem 41,7% bija ilgstošie bezdarbnieki, kuri nevar atrast darbu ilgāk par gadu. Populārākā darba meklēšanas metode bija kontaktēšanās ar radiem un draugiem, kuru izmantoja vairāk nekā trīs ceturtdaļas (77,7%) bezdarbnieku. Salīdzinājumā ar Baltijas valstīm šī darba meklēšanas metode tik populāra ir tikai Latvijā. Lietuvā daudz biežāk darba meklētāji kontaktējas ar valsts nodarbinātības dienestu (78,8%), savukārt Igaunijā biežākā darba meklēšanas metode ir publicēto darba piedāvājumu pētīšana laikrakstos un internetā.

Darbaspēka aptaujā pērn piedalījās 16,3 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 29,1 tūkstoti iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.