Kādreizējā “Dzintars” mājvieta meklē jaunu saimnieku

Pievienot komentāru
Kādreizējā “Dzintars” mājvieta meklē jaunu saimnieku
IMMOSTATE

Piedzīvojot vienu neveiksmīgu izsoli, maksātnespējīgā kosmētikas ražotāja AS “Dzintars” zemi, ēkas un iekārtas potenciālajiem pircējiem tiek piedāvāts iegādāties individuāli, uzklausot katra iespējas un piedāvājumu, informē nekustamā īpašuma uzņēmums “Immostate”, kam uzticēts veikt vēsturiskā objekta pārdošanu.

“Immostate” vadītāja Ilze Mazurenko aģentūrai LETA sacīja, ka uzņēmumam ir ekskluzīvs līgums ar administratoru par īpašuma pārdošanu. Labākais saņemtais piedāvājums tiks iesniegts administratoram, kuram tas būs jāsaskaņo ar kreditoriem.

Mazurenko norādīja, ka objekts ir unikāls ne tikai labi atpazīstamā vārda, bet arī īpašā izvietojuma un tajā esošā nekustamā īpašuma dēļ. Ņemot vērā paša īpašuma unikalitāti, kā arī sagaidāmās pozitīvās Ziepniekkalna apkaimes attīstības tendences, “Immostate” vadītāja pauda pārliecību, ka līdz gada beigām, kad īpašumu iecerēts pārdot, varētu parādīties arī nopietni interesenti, jo tiks uzrunāti arī investori ārpus Latvijas – Baltijā un citviet. Noteiktā cena par zemi un ēkām ir 6,9 miljoni eiro.

“Mums uzticēts atbildīgs uzdevums – veiksmīgi pārdot šo labi zināmo uzņēmumu. Visi priecātos, ja rūpnīcā tiktu turpināta ražošana. Ēkas ir labā stāvoklī ar labu attīstības perspektīvu,” norādīja Mazurenko. Viņa atklāj, ka par īpašumu interesi izrādījis kāds Francijas smaržu ražotājs, taču tas vairāk interesējies par paša zīmola “Dzintars” iegādi, ne ražotni.

“Dzintars” ražotne atrodas Ziepniekkalna apkaimē, kas jau vēsturiski bijusi ražošanas teritorija. Īpašums Ziepniekkalnā, Mālu ielā 30, izvietots 6,5 hektāru platībā, kas Rīgā ir ļoti liels retums. Parasti objekti pārdošanā pieejami ne vairāk kā divu hektāru platībā. Tas nozīmē, ka prasmīgs attīstītājs teritoriju var veiksmīgi attīstīt atbilstoši savām iecerēm un pilsētas attīstības tendencēm. Arī turpmākajā Rīgas attīstības plānā šī vieta vairāk atvēlēta industriālajai produkcijas ražošanai un komercdarbībai, norādīja Mazurenko.

Pilsētas galvenais arhitekts Gvido Princis apliecina, ka kvartāls ir ar lielu attīstības potenciālu – te iespējams attīstīt gan birojus, gan ražošanu – galvenais, lai šajā teritorijā tiktu veikta darbība ar iespējami augstu pievienoto vērtību un mazāku kaitīgo ietekmi uz apkārtni, dodot jaunas darbavietas un nodokļu ieņēmumus pilsētai.

Ieskicējot šīs teritorijas nākotnes aprises, pilsētas galvenais arhitekts vērš uzmanību uz šobrīd populāro tendenci – nozaru klasterēšanos. Proti, industriāla teritorija apvieno vienas nozares, piemēram, parfimērijas pārstāvjus, sākot no pētniecības, eksperimentiem un ražošanas, beidzot ar biroju uzturētājiem, dizaina un servisa pakalpojumiem. Tādējādi teritorijā papildus ražošanas ēkām var tikt attīstīti C klases biroji.

“No pilsētas viedokļa raugoties, svarīgi, ka tik liela teritorija tiek izmantota kā vieta, kur pulcējas noteiktas industrijas un nozares pārstāvji, kas stratēģiski ļauj attīstīties gan pašai nozarei, gan pilsētas ekonomikai kopumā,” vērtēja Princis.

Mazurenko ir pārliecināta, ka Ziepniekkalna pieejamību pārskatāmā nākotnē vairos arī Dienvidu tilta būvniecības ceturtā kārta. Iecerēts, ka tā savienos Ziepniekkalna ielu ar Vienības gatvi – uz šo Ziepniekkalna apkaimi varēs ērti atbraukt no visām pusēm. To apstiprina arī Princis, uzsverot, ka salīdzinot šo apkaimi ar citu Rīgas ražošanas centru – Šķirotavu, Ziepniekkalna gadījumā pievilcību vairo arī lidostas tuvums.

Mazurenko piebilda, ka ēku galvenie korpusi ir ļoti labā stāvoklī – ja arī netiek turpināta ražošana, šeit var ierīkot industriālo parku ar birojiem un noliktavām. Kopumā kādreizējās ražotnes teritorijā ir 52 ēkas. Teritorijā izvietotās novecojušās nederīgās ēkas var pārveidot vai nojaukt, veidojot C klases birojus vai noliktavas. Par 534 300 eiro tiek piedāvāts iegādāties arī iekārtas, taču, kā norāda Mazurenko, prioritāte ir nekustamais īpašums.

Jau vēstīts, ka “Dzintara” kreditori iesnieguši prasījumus par kopumā 16,961 miljonu eiro, tostarp nodrošināto kreditoru prasījumi veido 4,025 miljonus eiro, bet nenodrošināto kreditoru prasījumi – 12,936 miljonus eiro.

Tāpat ziņots, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 2019.gada 12.novembrī pasludināja “Dzintaru” par maksātnespējīgu.

Maksātnespējas process tika ierosināts pamatojoties uz kompānijas tiesiskās aizsardzības procesa administratora Mareka Dika pieteikumu, vienlaikus izbeidzot tiesiskās aizsardzības procesu, jo tika konstatēts, ka “Dzintars” ilgāk nekā 30 dienas nepildīja ar kreditoriem saskaņoto tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu 2019.gada 25.aprīļa redakcijā un tiesai netika iesniegti kreditoru vairākuma akceptēti un saskaņoti plāna grozījumi.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa 2016.gada 17.oktobrī ierosināja “Dzintara” tiesiskās aizsardzības procesa lietu. Uzņēmuma pārstāvji skaidroja, ka divas krīzes, no kurām viena bija 2008.gadā, bet otra 2014.gadā, veicinājušas “Dzintara” tradicionālo tirgu samazināšanos, pārdošanas apmēru kritumu un apgrozāmo līdzekļu trūkumu. Tādējādi uzņēmumam uzkrājušies parādi.

“Dzintars” 2017.gadā strādāja ar 6,284 miljonu eiro apgrozījumu un cieta 1,766 miljonu eiro zaudējumus, liecina “Firmas.lv” informācija. 2018. un arī 2019.gada pārskati vēl nav iesniegti. Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parāds kompānijai 2020.gada 7.maijā bija 9,266 miljoni eiro.

Kompānija “Dzintars” reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2,817 miljoni eiro. “Dzintara” patiesais labuma guvējs ir Iļja Gerčikovs.