Kādas pārmaiņas skārušas Latvijas “zaļā zelta” jeb meža nozari?

2 komentāri

Jautājumam par to, kas notiek ar mežiem Latvijā ir vairāki iemesli – gluži svaigs ir simtiem miljonus eiro vērtais darījums, kurā desmitiem tūkstošus hektāru vienus ārzemju īpašniekus nomainīja citi, savukārt mežu apsaimniekošanas kompānijas medijos reklamējas brašāk un skaļāk nekā politiķi pirms vēlēšanām.

Tāpēc “LNT Ziņu TOP 10″skaidroja, kādas pārmaiņas notiek mūsu “zaļā zelta” nozarē un kāpēc tā pēkšņi kļuvusi gluži par jaunu “Klondaiku”, kurā visi meklē zelta podus? Ko nozīmē spēlētāju aktivitātes un vai ir pamats bažām, ka drīz vairs dzenim nebūs, kur ieknābt?

Meži ir vieni no vērtīgākajiem resursiem Latvijā, ne velti tos sauc par Latvijas zaļo zeltu. Bet vēl ne visi no kopumā vairāk kā 130 000 mežu īpašniekiem saprot, cik zelta tiem īsti pieder, cik tas vērtīgs un kā to labāk iegūt.

Netipiski nozarei, mežu apsaimniekošanas uzņēmums skaļāk un savādāk nekā citi nozarē strādājošie pēdējā laikā medijos piesaista sev uzmanību, aicinot nepārdot mežu īpašumu, bet piedāvā palīdzēt no tā gūt maksimālu labumu.

Raimonds Cipe
“Dižozols” valdes loceklis

Tas ir tā pamanāmāk tāpēc, ka mežsaimniecības, mežu nozarē neko tādu neviens vēsturē nav darījis, mēs esam varbūt arī salīdzinoši, es gribētu teikt, modernāki savā domāšanā.

Pēc kompānijas pārstāvja teiktā, Latvijā līdz šim privātajā mežu sektorā, sevišķi mazāku platību īpašniekiem esot iztrūkusi saprotama informācija, kā labāk saņemt ar mežu nozari saistītus pakalpojumus.

“Bieži vien mežu īpašnieki nezina, ko darīt ar savu mežu, tāpēc nereti izvēlas viņu pārdot, jo tā ir vienkāršāk. Protams, mēs mudinām mežu īpašniekus viņus apsaimniekot, jo tiešām no meža var iegūt finansiāli labumu, un to var darīt ilgtermiņā, to var darīt paaudzēm,” saka Cipe.

Pieprasījums esot gana liels, ne velti jau septīto gadu strādājošai kompānijai tieši šis bijis izrāviena gads, un pusgadā ieņēmumi jau sasnieguši tik, cik tie pērn kopumā gūtie 12 miljoni eiro. Turklāt esot daudzi vērtīgi mežu īpašumi, kuros koksne vienkārši aiziet bojā.  Tikmēr Zemkopības ministrijas meža departamenta direktors tam nesteidz piekrist un norāda, ka mežu īpašniekiem ir iespējas saņemt informāciju un pakalpojumus vienkopus, tai skaitā iestājoties kādā no mežu pakalpojumu kooperatīviem.

Eksperts pieļauj, ka nekoptu mežu Latvijā varētu būt ne vairāk kā 10%, tomēr tam iemesli var būt dažādi, to vidū arī nevēlēšanās neko darīt. Mežā prātīgi saimniekojot, īstermiņā ienākumus gūst mežu izstrādājot, kas gan ir grūts, laika un naudas ietilpīgs darbs. Tikai ap 20% mežu īpašnieki to dara paši, stāsta pieredzējušais kokrūpniecības eksperts. Bet lielākā daļa mežu īpašnieku pārdod tiesības cirst kokus.

Kristaps Klauss
Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors

Apmēram 80% mežu īpašnieku nevis izvēlas paši nocirst koku un pēc tam viņu pārdot, bet pārdot tiesības citam veikt mežizstrādi. Cirsmu pircēji parasti ir profesionālas mežizstrādes kompānijas, kuras iegādājas cirsmas, veic mežizstrādes procesu un tirgo šo kokmateriālu pamatā vietējiem pārstrādātājiem. Un tajā brīdī šī zeme atgriežas zemes īpašnieka rīcībā, un viņš stāda profesionāli, atjauno mežu.

Bet ilgtermiņā īpašums – kopts, izstrādāts un atjaunots – ir daudz vērtīgāks nekā depozīts bankā. Izpratne šobrīd par to vairs nav arī tik traģiska kā deviņdesmitajos gados, kad liela daļa meža īpašnieku pēc iegūto kokmateriālu pārdošanas zemi meta pakaļ gandrīz par velti. Tagad ir otrādi – lielākā daļa apzinās mežu īpašumu vērtību.

Kristaps Klauss
Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors

Pa šiem gadiem mūsu meža īpašnieki ir ārkārtīgi izglītojušies un daudz gudrāki, un prasmīgāki. Un katrā ziņā, viņi jau šobrīd ļoti labi spēj novērtēt, kas ir viņu īpašumā tā iemesla dēļ, – tie darījumi vairāk vai mazāk tagad objektīvi balstīti uz finansiālām plūsmām un tirgu, nevis – es mantoju, man nav kur likt, es atdodu.

Pēc ekspertu teiktā, darījumi notiek, tirgus turpina konsolidēties, bet krietni mazākos apmēros, turklāt šobrīd papildu iemeslu nepārdot zemes īpašumus ir augstās cenas kokmateriāliem – tās aug jau otru gadu, tai skaitā šogad ir par vidēji 15% lielākas nekā pērn, lēš eksperti.

Tam viens no iemesliem ir lielais pieprasījums pēc kokmateriāliem visā pasaulē, tai skaitā Ķīnas. Meža zemes vērtību labi apzinās skandināvi, kuri nupat veica lielu – 324 miljonu eiro vērtu darījumu ar 111 tūkstošiem hektāru meža īpašumu. Zviedrijas kokrūpnieku fonds “Bergvik Skog” pārdevis savus meža īpašumus un uzņēmumus Latvijā citam Zviedrijas meža īpašnieku kooperatīvam “Södra”.

Arvīds Ozols
Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors

Tas ar meža zemēm ir vēsturiski lielākais darījums ne tikai naudas ziņā, bet arī gan Eiropā, gan, es pat negribētu daudz sameloties, vismaz pēdējos gados globāli ar meža zemēm. Tāpēc, ka Zviedrijā “Bergviskog” īpašnieki nevienojās par tālāko sadarbību un likvidēja “Bergviskog”, un vienkārši sadala savus īpašumus. Tā ka – Latvijā tur nebija naturāls īpašumieguldījums, bet bija pirkts kompānijas, zemes, lēmums bija Latvijas īpašumus pārdot, lai būtu nauda, ar ko nosegt to akcionāru akciju vērtību, kas nebija meža ieguldītājs Zviedrijā.

Tātad šis darījums nav būtiski mainījis mežu īpašnieku struktūru Latvijā – meži Latvijā, aizņemot 3,38 miljonus hektāru, klāj 52% valsts teritorijas. Aptuveni puse mežu pieder Latvijai, 40% pieder Latvijas privātajam kapitālam, 10% -ārvalstu kapitālam. Kokrūpniecības eksperts vērtē – pārdošanas brīdis bijis ļoti labs gan pārdevējam, kurš Latvijā savu meža fondu veidojis padsmit gadus, gan pircējam.

Kristaps Klauss
Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors

Jo visapkārt ir daudz naudas, bet attiecīgi, kā zinām, banku likmes ir negatīvas, pat meža zemes, kā ieguldījums, ir diezgan saprātīgs risinājums, it īpaši šādos apstākļos, jo viņš nesīs šo naudu atpakaļ.

Tiesa, augstā cena gan daudziem bijis pārsteigums, tomēr ietekmi uz pārējo mežu nozari tas neatstāšot. Īpašuma iegādei piedāvājumu  – ekonomiski pamatotu cenu, bija izteikusi arī valsts.

“Viņa ir tajā pašā kārtā, bet, acīmredzot, bija kādi iemesli, kāpēc “Sodra” visu pārsolīja. “Sodra” vēsturiski ir Dienvidzviedrijas mežu īpašnieku kooperatīvs, kurš, pēc tam attīstoties, sāka investēt pārstrādē, kuram pašlaik ir arī celulozes un papīrrūpniecības biorefinērijas,” norāda Ozols.

“Sodrai” Latvijā jau bija īpašumā 15 000 hektāru zemes, un vērienīgo darījumu tā skaidro ar plāniem nodrošināties ar daļu no nepieciešamajiem meža izejmateriāliem un uzlabot kokmateriālu importa struktūru, stiprinot “Södra” konkurētspēju. Tomēr Zemkopības ministrijas eksperts atzīsts – nevar arī izslēgt, ka “Sodra” te varētu būt vēl citi plāni, piemēram, izveidot rūpnīcu.

Arvīds Ozols
Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors

Savā laikā toreiz tas projekts nerealizējās sekmīgi dažādu iemeslu dēļ, viņi bija viens no partneriem, kad Latvijā tika strādāts pie iespējas uzbūvēt celulozes rūpnīcu.

Turklāt šī niša Latvijā ir samērā brīva. Dati liecina, ka sīkkoksne un arī mazvērtīgāka koksne, ko izmanto papīra ražošanai, palikusi teju vienīgā, ko Latvijā uz vietas nepārstrādā – no divu miljardu eiro eksporta vairāk nekā 80% kokmateriālu jau tiek pievienota vērtība tepat.

Klauss norāda: “Ir ļoti slavens mīts un kuram meklē arī pierādījumus – tas, ka ostās vēl joprojām redzami ir apaļkoku krājumi, krāvumi. Ja jūs pieietu tuvāk, palūkotos, tā ir tievkoksne vai arī brāķēta koksne, ko mēs tirgojam uz ārvalstīm. Savukārt tā koksne, no kuras mēs varam saražot dēli vai jebkuru citu jēdzīgu kokmateriālu, koksnes produktu, patiesībā jau no 2012. gada, piemēram, skujkoku, zāģbaļķu šajā vērtīgajā apaļkoksnes daļā mēs valsts, kas importē.”

Eksporta apjomi naudas izteiksmē šogad pieauguši, tomēr tas nenozīmē, ka strauji pieauguši arī mežu izciršanas apmēri. Meža krājumi apmēri šogad līdzīgi kā pērn – ap 12 miljoni kubikmetru. Eksperti norāda, – tas viss pateicoties tam, ka pārstrādātāji ar katru gadu kļūt produktīvāki un konkurētspējīgāki, tie tāpēc spēj arī palielināt algas darbiniekiem, kuru kopējais skaits nozarē veido ap 40 000.

Jānis Hermanis
Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts

Ja salīdzina ar citām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, tad Latvijas kokapstrādes nozare ir vistuvāk Eiropas Savienības vidējam produktivitātes līmenim, un tas ir lielā mērā, arī pateicoties tam, ka daudz eksportējam, nopelnam ārējos tirgos.

Meža nozare kopumā kļuvusi svarīga Latvijas tautsaimniecībai.

“Ļoti stabils eksporta stūrakmens, kā saka, kā vecs zaldāts, tāds uzticams,” norāda Hermanis.

Kopumā Latvijas mežu apsaimniekošanas sistēma šobrīd ir viena no labākajām un efektīvākajām Eiropā, tā aptver visus iespējamos posmus – sākot no mežu resursiem, beidzot ar augstas pievienotas vērtības radīšanu un inovācijām, norāda ministrijā.

Arvīds Ozols
Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors

Mēs vienmēr varam izdarīt labāk, bet pamata politika ministrijai visu laiku ir bijusi tāda, ka mēs apskatām visu pievienotās vērtības ķēdi, izejot no tā principa, kad ķēde ir tik stipra, cik ķēdes vājākais posms. Līdz ar to, lai mūsu nozare strādātu efektīvi, būtu laba pievienotā vērtība, būtu gala produkti, kas dod Latvijai eksporta ienākumus, nodokļa ienākumus un darba vietas.

Ķēdes posmi ir svarīgi arī labām finanšu attiecībām – jo efektīvāk strādā kokrūpnieki, jo labāku cenu tie var par resursiem samaksāt arī mežu īpašniekiem. Tomēr mežizstrādes uzņēmums mierina – meži tāpēc tukši nepaliks.

Raimonds Cipe
“Dižozols” valdes loceklis

Mūsu uzskats ir, ka ir vēl diezgan daudz mežu, kur par maz tiek saimniekots, līdz ar ko mēs neredzam bažas, ka Latvijā pēkšņi dēļ augstajām cenām kaut kādas masveida zāģēšanas notiks, jo var zāģēt tikai to, ko likums atļauj.

TOP komentāri

  • vērotājs
    0 0 0

    vērotājs

    Latviešu mežu īpašniekiem vajadzētu kooperēties. Kāpēc zviedri var, bet mēs ne?
  • bauris
    0 0 0

    bauris

    Tēvoča Staļina laikos ,visi apsaimniekotāji apsaimniekotu Sibīrijas mežus ,tas labākā gadījumā!

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl