Kā šogad ieviestie ierobežojumi ietekmējuši MUN maksātājus?

Komentāri

Kopš gada sākuma, kad mikrouzņēmumiem tika noteikti lielāki nodokļi un dažādi darbības ierobežojumi, ir pagājuši deviņi mēneši, tāpēc raidījums “LNT Ziņu TOP 10” skaidroja, kā valdības uzmestā cilpa sīko uzņēmēju kaklā mainījusi mazā biznesa seju? Kā īstenojies tas, kā dēļ savulaik šāds nodokļu maksāšanas režīms tiks ieviests? Kā politiķu solītais, bet neizpildītais, ir ietekmējis uzņēmējus un vai iecere – pievērst tos “pareizai” nodokļu maksāšanai ir izdevusies? Cik daudzi ir kļuvuši par “normāliem” uzņēmumiem, bet cik daudzi atmetuši ar roku un savu biznesu slēguši?

Pirms astoņiem gadiem Mikus Opelts sāka savu biznesu, vēl esot students. Šobrīd viņam jau ir vairāki uzņēmumi, viens no tiem arī Lielbritānijā, bet “LNT Ziņu TOP 10” izdodas viņu satikt Rīgā un tieši augstskolā, kur dzima ideja par interaktīvu tehnoloģiju pakalpojumiem nekustamo īpašumu un muzeju nozarēm.

“Sākām, viņš saucās “SkatSkat.lv”. Sākums bija sarežģīts, jo ideju realizācijai īsti nebija ne naudas, ne lielas praktiskas izpratnes par biznesu. Tomēr pirmā kompānija kopā ar vēl diviem studiju biedriem tika dibināta. Pilnsabiedrība,” ar smaidu tagad pirmos soļus atceras uzņēmējs.

Opelts turpina: “Jo tas bija vislētākais veids, ko iereģistrēt Uzņēmumu reģistrā un neprasīja lielu…Man liekas, tas bija vienīgais veids, kur nevajadzēja pamatkapitālu, un mēs īsti nesapratām, ko viņš nozīmē, bet nu – pamatkapitālu nevajag, varam sākt.”

Pirmajos gados jaunie censoņi strādāja bez algas, nedomāja par peļņu, bet domāja tikai par attīstību. Lai mērķus būtu sasniegt vieglāk, pēc pāris gadiem uzņēmums pārreģistrējās uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību un pieteicās mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātāju saimē, kas izrādījās perfekts modelis darbībai ne vien nodokļu likmju, bet arī uzskaites vienkāršības dēļ.

Mikus Opelts
“SkatSkat.lv”, “Giraffe Visual” dibinātājs

Bijām mazs pakalpojumu sniedzējs. Tas bija ārkārtīgi izdevīgs veids, kā mums darboties, jo mēs domājām tikai, kā izveidot uzņēmumu, kā izveidot ienākumus, kā atrast klientus, sniegt savu pakalpojumu, mums vēl nav ienākumu tik daudz, lai mēs spētu vienkārši uzturēt sevi.

Atvieglotais režīms palīdzēja strauji attīstīties divus, trīs gadus. Nu jau kādu laiku uzņēmums, kas šobrīd mainījis nosaukumus, strādā normālā nodokļu režīmā. Nodokļa šoka nebija, jo uzņēmums uz to mērķtiecīgi gāja un pusotru gadu iepriekš gatavojās.

MUN režīms Latvijā dienas gaismu ieraudzīja tieši pirms astoņiem gadiem, lai risinātu ekonomiskās krīzes laikā saradušās problēmas – plaukstošo ēnu ekonomiku un milzīgo bezdarbu. Lai mudinātu Latvijas iedzīvotājus nevis sēdēt bez darba, bet radīt pašiem sev darbavietas un kopumā attīstīt uzņēmējdarbības vidi, tika radīta iespēja maksāt vienu – 9% nodokli līdz 100 000 eiro apgrozījumam. Tas arī nozīmēja, – ja nav ienākumu, nodoklis gandrīz nav jāmaksā, kamēr standarta režīmā tas jādara. Nav brīnums, ka Latvijā MUN režīms strauji kļuva populārs, pirmajos mēnešos to steidza izmantot tūkstošiem uzņēmēju.

Straujš pieaugums turpinājās līdz pat 2016. gadam, kad atvieglotajā nodokļa režīmā strādājošo uzņēmumu sasniedza 50 000 jeb aptuveni ceturtā daļa no visiem uzņēmumiem Latvijā. Lai gan pozitīvu piemēru netrūka, tomēr vienlaikus MUN režīmu uzņēmumi sāka izmantot arī nodokļu optimizācijas nolūkos, pakļaujot sevi vai darbiniekus nabadzības riskam vecumdienās, jo no 9% nodokļa, lai arī lielākā daļa aiziet sociālām iemaksām, pensijā sola vien bada maizi.  Tāpēc uzņēmējiem nācies pēdējos gados noskatīties, kā politiķi cenšas MUN režīmu mainīt.

Jānis Endziņš
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs

MUN pa šiem gadiem tika bojāts, bojāts un bojāts, bijuši mēģinājumi pat likvidēt šo režīmu. Prieks, ka saglabājies.

Lai gan vēl 12. Saeimas priekšvakarā bija mēģinājums palielināt nodokli līdz 11%, vēl nekas neliecināja, ka situācija mainīsies tik krasi kā tagad. Arī pašreizējā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, startējot vēlēšanās, solīja saglabāt 9% nodokli visus nākamos četrus gadus.

Nekas īsti tā īsti nemainījās līdz pat 2017. gadam, kad gan sākās izmaiņas – palielinātas likmes līdz 12% un 15% atkarībā no apgrozījuma. Bet kopš šā gada palikusi tikai 15% likme un būtiski – par 60% mazināts pieļaujamais apgrozījums, proti, līdz 40 000 eiro. Mainīti arī citi nosacījumi.

Finanšu ministre LNT pērn skaidroja, ka 40 000 esot kompromisa variants.

“Bija ārkārtīgi liels spiediens vispār uz MUN režīma atcelšanu, kas, manuprāt, nav īpaši prātīgi. Ja Tu mēģini sakārtot režīmu, kurš jau ir sabojāts, tāpēc, ka izmantots negodprātīgiem mērķiem, noteikti arī trāpa kādam, kas godīgi strādā,” pērn teica Reizniece-Ozola.

Tātad, ja vēl pērn pēc nodokļa nomaksas pie apgrozījuma 100 000 uzņēmuma rīcībā algām un attīstībai palika 85 000 eiro, tad tagad pie 40 000 eiro apgrozījuma pēc 15% nodokļa nomaksas uzņēmuma rīcībā paliek 34 000, ar ko pietiek tikai 720 eiro algai četriem darbiniekiem.

MUN režīms ir ļoti sašaurināts pēdējos gados, un tā ir sliktā ziņa. Tirdzniecības rūpniecības kameras rīcībā esošā informācija liecina, ka sliekšņa pazemināšana skārusi apmēram 10 000 uzņēmumu.

Jānis Endziņš

Uzņēmumi, kuriem bija robežās starp 40 000 līdz 50 000 apgrozījumu, viena daļa noteikti aizgāja uz standartrežīmu un strādā standartrežīmā, un maksā arī PVN. Cita daļa palika kā MUN maksātāji, bet maksā PVN.

Proti, pērn no 50 000 uz 40 000 tika mazināts apgrozījuma slieksnis, no kura jāmaksā PVN. Un daudzus uzņēmējus pienākums maksāt nodoklis pārsteidza ar atpakaļejošu datumu – PVN rēķins tika gaidīts 2019. gadā, bet realitātē daudziem tāds piestādīts jau dažus mēnešus pēc normas spēkā stāšanās, kas bijis netaisnīgi, jo uzņēmēji strādājot MUN režīmā nebija raduši krāt rēķinus, tātad tiem nebija iespējas atskaitīt priekšnodokli, ar kuru mazināt PVN maksājamo summu. Spriežot pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, MUN režīmā strādājošo uzņēmumu vidējais apgrozījums gadā šobrīd izskatās aptuveni 15 000 eiro, bet jāņem vērā, ka daudzi ir jaunpienācēji. Esot daudzi tādi, kas dzīvot ar pašreizējiem noteikumiem var, spriež VID eksperts.

Edmunds Sproģis
VID pārstāvis

Ir tādi uzņēmumi, kur 40 000 diezgan stabili un nemainās, nav obligāti, ka pieaug, noteikts pakalpojumu apmērs, kur viens cilvēks var sniegt. Vairāk arī nedabū – ja ražošana, var kāpināt. Ja pakalpojumi, tad tikai ar cenu paaugstināšanu var mainīt apgrozījumu.

VID dati liecina, ka septembra sākumā bija reģistrēti 43 500 MUN maksātāji, kuros nodarbināti nepilni 75 000 personu. Tātad vidēji viens, divi darbinieki uzņēmumā. Reģistrēto uzņēmumu skaits  mazinās jau pēdējos pāris gadus. Mikrouzņēmuma režīma maiņu izjūtot laukos, kur daudzi darbinieki pamet Latviju. Skaistkalnes pagastā sastaptais uzņēmējs tādēļ palicis bez darbaspēka.

Dinārs
uzņēmējs

Esmu pats uzņēmējs, strādāju ar mežiem, man visi darbinieki prom sakarā, kad mikrouzņēmumam samazināja apgrozījumu no 100 000, tad cilvēki aizbrauca prom no valsts. Tas ir godīgi. Kā Rīgas zīme beidzas, tā Latvija beidzas, jo laukos vispār, kas pastāv – skolas, kuras samazina, pašvaldība. Darba vietas laukos nav, gateri bija – likvidējušies. Vēl zemnieki, tiem trūkst darbinieki, visi brauc prom, pāri dīķim, kā saka.

Arī pats uzņēmējs tagad pārdeklarējies no Latvijas uz Lietuvu, kur viņam esot īpašums. Tikmēr par MUN maksātāju skaita pieauguma apstāšanos priecājas VID.

Edmunds Sproģis
VID pārstāvis

Tā tendence, kas bija iepriekš, ka bija tendence strauji pieaugt katru gadu skaitam, tagad apstājusies un palikusi uz vietas. Process vienmērīgs. Tik, cik aizgājuši, tik arī atnākuši, nemainīgs šobrīd.

Mikus uzskata, ka noteiktie 40 000 eiro ir zems slieksnis un viņa strauji augošajā uzņēmumā tas būtiski ietekmētu sākotnējo attīstību, līdz ar to arī izaugsmes nebūtu tik veiksmīga kā tagad, kad runa ir par vairākiem simtiem tūkstošu eiro apgrozījumu un kļūšanu par nozares līderi Eiropā ar klientiem 27 valstīs. Uzņēmējam radās jautājums, kādu mērķi valsts īsti grib sasniegt ar mikrouzņēmumiem, ieviešot šādus noteikumus.

Mikus Opelts
“SkatSkat.lv”, “Giraffe Visual” dibinātājs

Mēs gribam, lai tie ir mazie Latvijas biznesi, kas paši sevi uzturētu un darbotos, tas ir tādas mājas privātas nodarbes mazām komandām. Bet, vai gribam, lai viņi aug un attīstās? Ja šis uzstādījums ir personīgā nodarbe mazām kompānijām, tad 40 000 ir varbūt pietiekamas. Ja šis uzstādījums un gribam, lai šie mikrouzņēmumi aug, iet un attīstās, tad noteikti šis nav slieksnis, kurā to ierobežot.

Arī dati liecina, ka šobrīd 40 000 apgrozījumu jau pārkāpj 99 uzņēmumi, bet līdz gada beigām to skaits varētu vēl palielināties. Lai arī tas nav liels skaits, nevar izslēgt, ka starp tiem ir topošie eksporta čempioni, kuri vēl pavisam zaļi šobrīd tiek iemesti “pieaugušo” dzīvē un var negūt cerētos panākumus.

Jānis Endziņš
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs

Kas nenogalina, tas norūda, padara stiprāku. Protams, tā mēs varam uz visām lietām skatīties, liekam vēl nodokļu, vēl lielāku birokrātiju un tādā veidā attīstām biznesa vidi. Bet diez vai tā ir pareizākā pieeja.

Bet jau nākamgad MUN varētu būt gaidāmas krasākas pārmaiņas, jo viens darbinieks vairs nedrīkstēs strādāt vairākos mikrouzņēmuma nodokļa maksātājos – šādā veidā, pēc ieņēmumu dienesta domām, tiks izskaustas nodokļu optimizācijas shēmas.

VID pārstāvis skaidro: “Pieņemsim, grāmatvedības uzņēmums, kur katrs grāmatvedis nodibinājis savu MUN, viens pie otra strādā, un visi saņem 720. No nākamā gada tāda shēma vairs neies cauri, būs jāizvēlas tomēr.”

Dienestam nav informācijas, cik daudz darbinieki strādā vairākos mikrouzņēmumos. Pērn izskanēja ziņas, ka kāds censonis pamanījās strādāt 28 mikrouzņēmumos.

Sproģis min: “Tas tiešām iet uz to, ka to izmantos tie, kuriem vajag atsperties, savu mērķi tas sasniegs.”

Tikmēr uzņēmumu pārstāvis aizstāv vairākos uzņēmumos strādājošos, jo tie tādā veidā cenšas sakasīt pienācīgāku algu, jo bieži vienā uzņēmumā tā nepārsniedza 300 līdz 400 eiro.

Endziņš norāda: “Tad tā vietā, lai valsts rosinātu cilvēkiem meklēt iespējas piepelnīties, tad mēs sakām – nu nē.”

Tirdzniecības un rūpniecības kamera joprojām uzstāj, ka mazam biznesam vajadzīgs ļoti vienkārši kārtojams, maksājams nodokļu režīms, kas ļauj arī attīstīties, bet liedz shēmot. Uzņēmēju organizācijas vadītājs liek cerības uz jauno parlamentu.

Lasi vēl