Kā 2021. gada Latvijas budžetu vērtē ekonomisti?

2 komentāri

Solījumu pildīšanas un ekonomikas atlabšanas valsts budžets, – tā paši politiķi dēvē 2021. gada budžetu, bet – kā to vērtē ekonomisti?

Ierasti, kad valsts budžets tiek pabeigts valdības līmenī, Latvijas galvenais finanšu dokuments tiek arī neoficiāli nokristīts. Mums ir bijis tehniskais, sadarbības, kompromisu un izaugsmes budžetu. Šoreiz politiķi akcentu likuši uz solījumu pildīšanu un atlabšanu.

Trešdien uz Saeimu aiznesto budžetu raksturo kritums ienākumos, bet kāpums izdevumos ar ieceri sildīt ekonomiku. Rezultātā pēdējiem gadiem neraksturīgi liels deficīts – teju 4%.

Daudz papildu naudas paredzēts algām un pabalstiem. Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš stāsta, ka kopējās sajūtas par budžetu neesot sliktas. Deficīts ekonomikas stimulēšanai, vienlaikus plāns, kā trijos gadus atgriezties pie Māstrihtas kritēriju ievērošanas.

Pozitīvi, ka mazināti darbaspēka nodokļi, konkrēti valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par vienu procentpunktu. Tomēr jautājums par kritumu investīciju daļā. Iespējams, to varētu aizstāt Briselē kaltais Ekonomikas atjaunošanas fonds, taču tas vēl neesot atbalstīts Eiropas līmenī.

“Tas, manuprāt, rada risku, ka nākamgad  šī nauda var nepaspēt atnākt līdz ekonomikai. Var veidoties investīcijas pārrāvums, kas var iesist pa būvniecību,” saka Āboliņš.

Savukārt 2022. un 2023. gadā varot sakrist ieguldījumi no Atjaunošanas fonda, jaunā plānošanas perioda, “Rail Baltica” un privātu investīciju atgūšanās – attiecīgi būvniecības nozare un ekonomika varētu uzsilt par strauju.

“Jāsaglabā elastība. Skaidrs, ka nekas nav skaidrs. Ekonomika var aiziet dažādos virzienos,” bilst Āboliņš.

Ja bremzējas, jāsilda vairāk, ja aug straujāk, iespējams, papildu ieņēmumi jāizmanto deficīta spējākai mazināšanai

Pesimistiskāks skatījums gan ir SEB bankas ekonomistam Dainim Gašpuitim, kurš klāsta, ka lielas neskaidrības apstākļos solījumu izpildē cerības liktas uz Ekonomikas atjaunošanas fondu. Tā kavēšanās var radīt problēmas, un daudzi īleni varot spraukties ārā turpmākajos gados.

“Daudzi šie pasākumi ir ar finanšu inženieriju izveidoti, un agri vai vēlu šos trūkumus var nākties risināt. Domāju, tie saskarsies arī ar daudzām iebildēm no Eiropas Komisijas, kas šobrīd varbūt skatās caur pirkstiem. Tas liek diezgan kritiski vērtēt nākamā gada budžetu,” saka Gašpuitis.

Tāpat esot bijis pārāk maz diskusiju par atvieglotajiem nodokļu režīmiem, izmaiņas kuros neizskatoties pārdomātas un noslīpētas.

“Tas tomēr pietiekami lielai daļai sabiedrības, kuru varētu skart nodokļu izmaiņas un arī tas, kas notiks ekonomikā… Tur tomēr vēlreiz būtu jāpārmēra, vai šis ir atbilstošākais periods. Varbūt labāk izdarām to tagad, nekā riskējam atlikt vēl uz vairākiem gadiem, bet risks noteikti tur,” norāda Gašpuitis.

“Iespējams, labāk šīs izmaiņas būtu darīt pēc gada, kad vairāk redzam rezultātu ekonomikā ir lielāka skaidrība par vīrusu, bet tur atkal varbūt ir politiskie faktori, vēlēšanu tuvums,” bilst Āboliņš.

Abi ekonomisti nākamgad sagaida aptuveni par procentpunktu lēnāku ekonomikas izaugsmi nekā Finanšu ministrijas lēstā – 5,1%.