Jaunie gāzes pārvades tarifi “Rīgas siltumam” izmaksātu pusmiljonu eiro gadā. Tas var ietekmēt apkures cenas

2 komentāri
Jaunie gāzes pārvades tarifi “Rīgas siltumam” izmaksātu pusmiljonu eiro gadā. Tas var ietekmēt apkures cenas
Foto: f64

Arvien aktīvāk sākušas risināties sarunas par gāzes sadales tarifiem. Iespējams, tos tuvākajā nākotnē pārveidos līdzīgi, kā tas nesen notika ar elektrības pieslēgumiem. Tiek solīts, ka mazajiem gāzes patērētājiem izmaksas nepalielināsies. Taču lielākie gāzes lietotāji, piemēram, zemnieku saimniecības un katlu mājas, varētu dabūt pamatīgi trūkties. Gāzesvadu īpašnieki gan sola meklēt risinājumus, lai gaidāmais cenu lēciens nebūtu straujš. Un par tarifu maiņas iecerēm vēl būs jālemj arī regulatoram. 

Saskaņā ar jauno dabasgāzes sadales tarifu projektu, ko regulatoram iesniegusi no “Latvijas gāzes” izdalītā AS “Gaso”, 95% dabasgāzes lietotāju sadales cena kritīsies. Tomēr atlikušajiem pieciem procentiem cena augs. Un daļai no viņiem visnotaļ pamatīgi. Jo tarifu projekts paredz ieviest fiksētu maksājumu par pieslēgumu, kura apjoms būs atkarīgs no pieslēguma maksimālās atļautās slodzes.

Līdzīgi tas pagājušogad jau notika ar elektrības pieslēgumiem. Ja lielākajai daļai patērētāju, kā mājsaimniecības, kuras gāzi izmanto tikai ēdiena gatavošanai un apkurei, tas būtiskas izmaiņas neradīs, tad uzņēmumiem, kuri gāzi izmanto lielos apjomos, ir pamats nopietnam satraukumam.

“Mēs esam pagaidām sarēķinājuši, kas mums būtu, ja mums būtu pagājušā gada apjomi pret jaunajām izmaksām, tad mums būtu gadā pusmiljons vairāk jāmaksā. (TV3: Tas nozīmē, ka rīdziniekiem pieaugs siltuma tarifi?) Mēs cīnīsimies, lai tie nepieaugtu,” sola “Rīgas siltuma” valdes loceklis Raivis Elliņš.

Siltuma ražotājiem nepieciešamās gāzes apjoms ir atkarīgs no ārējiem faktoriem, piemēram, cik silta vai auksta ir ziema, tādēļ šādi uzņēmumi gāzes pieslēgumiem parasti paredz lielu jaudas rezervi. Piemēram, “Rīgas siltuma” pieslēgumu jaudas ir divreiz lielākas par vidējo ikdienas patēriņu. Līdz šim par to nebija jāmaksā papildus, bet jaunie tarifi paredz, ka būs. Līdzīgas problēmas radīsies tiem, kuri patērē lielu daudzumu gāzes, bet tikai īsu laika periodu kā dažas nedēļas gadā, piemēram, lauksaimnieki, kuri gāzi izmanto graudu kaltēšanai. Turklāt problēmas sagādā fakts, ka nepieciešamo gāzes jaudu iepriekš nav iespējams precīzi sarēķināt.

“Mūsu patēriņš ir ļoti atkarīgs no laika apstākļiem, un tas pārsvarā ir augusts, septembris, kad mēs izmantojam dabasgāzi. Mūsu gadījumā tie ir 500 eiro gadā, bet, ja mēs pārsniegsim patēriņu un nokļūsim citā patērētāju grupā, tad izmaksas varētu arī pieaugt būtiskāk,” norāda saimniecības “Palsa” vadītājs Aivis Aizsilnieks.

Risinājums, ko piedāvā “Gaso” ir, pirmkārt, pašiem izvērtēt, cik lielas pieslēguma jaudas nepieciešamas, un no liekās rezerves atteikties – tad arī par to nebūs tukši jāmaksā. Savukārt tiem, kuriem gāze vajadzīga tikai dažus mēnešus gadā, kā zemniekiem, varētu piedāvāt līdzīgu risinājumu kā ar elektrību – atlikušā gada laikā gāzi vienkārši atslēgt.

“Piemēram, ir tikai kalte, kas izmanto dabasgāzi un pārējā infrastruktūra neizmanto to, tad vienkārši sezonas beigās konkrētā līnija tiek slēgta. Tur var būt elementāri kaut vai noplombēšanas risinājums, atbrauc “Gaso” pārstāvis uzliek plombu,” saka “Gaso” valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.

Kad tiks atrasti visiem pieņemami tarifu projekta labojumi, tos iesniegšot arī regulatoram.
2 komentāri