Jācer uz vecumdienām? Eiropas dzīves līmeni Latvija panāks labi ja pēc 30 gadiem, norāda ekonomisti

3 komentāri
Jācer uz vecumdienām? Eiropas dzīves līmeni Latvija panāks labi ja pēc 30 gadiem, norāda ekonomisti
Foto: Pixabay.com

Statistikas dati par Eiropas valstu iedzīvotāju ienākumiem un cenu dārdzību rāda, ka Latvijas iedzīvotāju pirktspēja ir zemāka ne tikai kā Igaunijā, bet arī Lietuvā. Ekonomisti atzīst, ka savulaik definētais mērķis – panākt Eiropas Savienības vidējo dzīves līmeni – joprojām ir visai tāls.

Gadumija arī ekonomikā ir atskaites punkts tam, kur esam un uz kurieni ejam. Valsts attīstības plāna vadmotīvs ir ekonomiskais izrāviens, bet vidējā termiņa mērķis noķert Igaunijas labklājības līmeni. Taču izrādās, ka Latvija atpalikusi ne tikai no ziemeļu, bet arī dienvidu kaimiņiem. Par to liecina Eirostat apkopotais tā sauktais pirktspējas paritātes rādītājs.

“Kad pirktspējas paritāti skatās, tad rēķina gan iedzīvotāju ienākumu, gan cenu līmeni. Ja mēs salīdzinām Latviju ar Lietuvu un Igauniju, tad no Igaunijas mēs atpaliekam ienākumu ziņā, bet iemesls, kāpēc priekšā ir Lietuva, ir tas, ka tur ir relatīvi lētākas cenas. Tā pamatā ir pārtika, ēdināšanas un mājokļu pakalpojumi,” skaidro bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Ja, 2004. gadā iestājoties Eiropas Savienībā, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju pirktspēja bija uz pusi mazākā nekā vidēji Eiropā, tad, sākoties krīzei, Latvija sāka būtiski iepalikt. Tikmēr, pateicoties lētajām cenām, Lietuva noķērusi Igaunijas līmeni. Šobrīd kaimiņvalstīs pirktspēja līmenis ir 75% no Eiropas Savienības vidējā rādītāja, kamēr Latvija tikai 64%. Lai arī pirktspējas paritātes rādītāju īpaši Lietuvas gadījumā jāvērtē gana piesardzīgi, ekonomisti atzīst, ka bažām ir pamats.

“Statistika ir statistika, un kļūdas tur ir, bet tajā pašā laika lielās tendences tas parāda. Viennozīmīgi izskatās, ka lietuviešu un igauņu ienākums uz vienu iedzīvotāju, kas ir koriģēts pret cenu dārdzību valstī, ir labāks. Tas diemžēl nozīmē, ka Latvija atpaliek. Turklāt šī plaisa kļūst lielāka,” teic “Swedbank” ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Ja salīdzina citu Eiropas valstu iedzīvotāju pirktspēju, redzams, ka Latvija ir tuvu Polijai un Grieķijai, kur cilvēku ienākumu līmenis strauji krīt. Taču līdz Eiropas Savienības vidējam radītājam vēl tāls ceļš ejams.

“Pie tā izaugsme ātruma, kas bijis pēdējos piecus gados, tie noteikti nav desmit, tie, visticamāk, arī nav divdesmit gadi. Mēs noķersim, bet pēc kādiem 30 gadiem vai pat ilgāk,” teic Āboliņš.

“Mēs labprāt vēlētos sasniegt ES vidējo līmeni. Nu, protams. Es arī nāku no Liepājas un labprāt spēlētu ar Porziņģi kopā NBA, bet tomēr ne visiem tas izdodas. Viena lieta ir vēlme, citas, kas sanāk. Nekur nav teikts, ka ES vidējo līmeni kādreiz sasniegsim,” saka Kazāks.

Runājot par šo gadu, ekonomisti prognozē, ka izaugsme būs straujāka. Taču tas saistīts ar Eiropas Savienības fondu naudas atnākšanu. Kad tā beigsies, bez strukturālām reformām Latviju var sagaidīt Grieķijas liktenis.
3 komentāri