Izmaksu samazināšana un darbinieku atlaišana “Latvijas dzelzceļā” turpināsies

5 komentāri

Plašas pārmaiņas piedzīvo viens no vērtīgākajiem valstij piederošajiem uzņēmumiem “Latvijas dzelzceļš”. Pērn darbinieku skaits koncernā samazināts par 2500, process turpināsies arī šogad. Kāda ir “Latvijas dzelzceļa” nākotne?

Tas, ka “Latvijas Dzelzceļš” nevar mūžīgi paļauties uz Krievijas kravām, nav nekāds jaunums. Par to runāts jau krietni vairāk nekā 10 gadu, tāpēc arī kravu apgrozījums kritums nav zibens no skaidrām debesīm. Pēdējos gados dinamiku jau varēja vērot, šogad realitāte atnāca spēji un skaudri.

Satiksmes ministrijas jaunākie dati liecina, ka pērn 11 mēnešos pa dzelzceļu pārvadāts 21 miljons tonnu kravu, kas ir par 45% mazāk nekā gadu iepriekš. “Latvijas dzelzceļā” norāda, ka līdzīgs kritums vērojams arī gadā kopumā.

Krievija stratēģiski izvēlējusies attīstīt pati savas ostas, tāpēc grūti laiki mūsu uzņēmumam ir jau vairākus gadus. Valstij šogad pat vajadzēja nākt finansiāli talkā, lai kompānija varētu savilkt galus kopā.

Neapmierināts ar Dzelzceļa darbību, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) iepriekšējos gados atklāti konfliktēja ar uzņēmuma bijušo vadību, beigu beigās panāca savu. Tagad Dzelzceļu vada jauna komanda, kas pērn izstrādāja jaunu biznesa plānu. Uzņēmuma stabilizēšanai un attīstīšanai tas paredz gan tehnoloģisko procesu pārskatīšanu un darbības spektra paplašināšanu, gan  plašu izmaksu samazināšanu. Pērn tas jau sākās.

“Brīžiem liekas, ka ir izdarīts vispār neiespējamais,” saka “Latvijas Dzelzceļa” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Pērn koncerna darbinieku skaits samazināts par 2,5 tūkstošiem. Lēmumi sāpīgi, bet uzņēmuma vadība rīkojas pareizi, savā pērnā gada noslēguma preses konferencē uzsvēra satiksmes ministrs.

“Es tiešām šoreiz pasaku lielu paldies mūsu dzelzceļnieku saimei par iecietību, izturību un izpratni attiecībā uz tiem procesiem, kas šogad “Latvijas dzelzceļā” ir notikuši,” norāda Linkaits.

Patlaban “Latvijas Dzelzceļa” koncernā atlikuši aptuveni septiņi tūkstoši darbinieku, taču štatu samazināšana turpināsies arī šogad. “Šobrīd es varbūt atturēšos saukt konkrētus skaitļus, bet tas noteikti būs dažu simtu robežās. Noteikti nepārsniegs tūkstoti, tas ir pilnīgi noteikti,” stāsta Kleinbergs.

Šogad paredzēts fokusēties uz ieņēmumu palielināšanu, arī izvēršoties loģistikas tirgū – ekspedīcijas, termināļu un noliktavu pakalpojumi. Dzelzceļam par detalizētiem plāniem vēl jāinformē Konkurences padome, kas uzrauga, lai valsts pārlieku neiejauktos tirgū.

Kopumā kompānija nākotnē būs citāda, bet joprojām ar nozīmīgu lomu transporta nozarē, uzsver dzelzceļa šefs: “Dzelzceļš arī Eiropā šobrīd lielākā daļā valstu ir definēts kā transporta sistēmas mugurkauls. Darbības, ko mēs šobrīd veicam un ko plānojam veikt turpmākajos gados, ir, kā reiz, lai šo mugurkaulu stiprinātu.”

Nepieciešamību dzelzceļam mainīties apliecina arī ekonomista Mārtiņa Āboliņa vērtējums par tirgus norisēm tranzītā: “Tuvākajos 10 gados es noteikti nerēķinātos ar tranzītu kā tādu lielu nozari. Kādi gadi var gadīties, kad būs kravu apgrozījums palielinās, iespējams pat būtiski, bet tādā vidēji un ilgtermiņā tas pagājušais gads varētu būt tā bāze, ar ko jādzīvo ilgākā termiņā.”

“Latvijas dzelzceļš” rēķinās, ka darbību bez valsts finansiālas “piešprices” varētu atsākt 2025. gadā.