IKP izaugsmi šogad lēš ap 3%, lielas cerības saista ar Eiropas naudu

3 komentāri

Līdz ar stingrajiem ierobežojumiem arī 2021. gada sākumā zem sitiena palikta Latvijas ekonomika, taču gadā kopumā mūsu tautsaimniecībai vajadzētu atgriezties pie izaugsmes, tā lēš ekonomisti. Ilgākā termiņā lielas cerības saistāmas ar miljardiem eiro, kas Latvijas virzienā plūdīšot no Briseles.

Covid-19 izplatības iegrožošanai ieviestie ierobežojumi “iesita” pa ekonomiku. Pērn deviņos mēnešos mūsu iekšzemes kopprodukts saruka par 4,3% saruka, dziļākais kritiens pavasarī. Pēdējā ceturkšņa dati vēl nav zināmi.

Lai gan tieši pērnā gada pēdējos mēnešos spēkā atkal ir stingri ierobežojumi, ekonomisti vērtē, ka Latvijas tautsaimniecība – gan patēriņš, gan ražošana – turas labāk nekā pavasarī.

Ņemot vērā, ka lielākais kritums Latvijas tautsaimniecībā, visticamāk, jau ir aiz muguras, šogad ir pamats cerēt uz ekonomikas atveseļošanos. Lai apspriestu aktuālo, valdības vadītājs Krišjānis Kariņš trešdien tikās Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku.

Centrālās bankas vadītājs pēc tikšanās pauda, ka nenoteiktība joprojām valda, taču ir arī pamats optimismam. “Ja šī vakcinācija notiks pietiekošo strauji, tad Covid-91 stāsts varētu būt ekonomikas pusē jau pagātne,” pauž Kazāks.

Bankas IKP izaugsmes prognoze šogad tuvu trīs procentiem. Tuvākajos gados lielas cerības saistītas ar Eiropas Ekonomikas atveseļošanas fondu, kurā Latvijai būs pieejami aptuveni divi miljardi eiro grantos. Galvenais tos prātīgi investēt. “Tā ir Latvijas iespēja. Tā ir Latvijas tiešām veikt lēcienu, kļūt krietni ražīgākai, pelnošākai un dzīves kvalitātē labākai,” saka Kazāks.

Arī ekonomists Mārtiņš Āboliņš vērtē, ka šogad IKP varētu augt aptuveni par aptuveni 3%. Sava loma tam varētu būt “Rail Baltica” infrastruktūras būvniecības sākumam, kā arī papildu līdzekļiem ceļiem, savukārt Eiropas Ekonomikas atveseļošanas fonda naudai būtiska ietekme sagaidāma vien 2022. gadā.

“2021. gada otrā puse, 2022. gads. Ja mums viss labi iet, ja ar vakcināciju viss ir kārtībā un vīruss tiek vairāk vai mazāk uzvarēts, situācija varētu būt diezgan laba. Līdz tam jātiek. Gada pirmā puse, visticamāk, joprojām ar diezgan būtiskiem ierobežojumiem. Es jau šobrīd teikt – līdz aprīlim vai maijam,” teicekonomists.

Eiropas Komisijas izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis atgādina, ka Brisele Ekonomikas atveseļošanas fonda naudai izlietojumam sekos līdzi. Gluži visam, kas ienāk prātā, to tērēt nevarēs: “Uzsvars, ko liekam attiecībā uz šo plānu ir ne tikai nodrošināt ne tikai atkopšanas no krīzes, bet arī to, ka šie līdzekļi tiek izmantoti ekonomikas zaļajai un digitālajai transformācijai.”

Konkrētie projekti varētu būt, piemēram, māju siltināšana, energomobilitātes veicināšana, enerģijas ražošana no atjaunojamiem resursiem un citi. Tāpat līdzekļus varēs virzīt reformām. Pašām dalībvalstīm, tai skaitā Latvijā, jāsagatavo ieguldījumu plāns un jāiesniedz Eiropas Komisijā, konkrēts termiņš tā iesniegšanai gan nav.

“Tas ir pašas Latvijas interesēs. Jo ātrāk šis plāns būs izstrādāts, jo ātrāk šie līdzekļi būs pieejami,” vērš uzmanību Dombrovskis.

Eiropas Ekonomikas atveseļošanas fonds būs viena no tēmām, ko viņš piektdien apspriedīs tiekoties ar Latvijas premjeru Krišjāni Kariņu (JV).