Ieilgušo koalīcijas sarunu dēļ Latvija nākamo gadu sāks bez jauna valsts budžeta

Pievienot komentāru

Ieilgušo koalīcijas sarunu dēļ Latvija nākamo gadu sāks bez jauna valsts budžeta. Tas nozīmē ne tikai neskaidrību par solīto algu pieaugumu, bet, piemēram, skolotājiem atalgojums pat varētu sarukt.

Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) valdība trešdien meklēja pēdējā brīža risinājumu, lai nākamā gada algu jautājumu tomēr sakārtotu. Gala lēmumu par to gan valdība mudina pieņemt jaunajai Saeimai.

Likumā šobrīd noteikts, – ja līdz gadu mijai jaunais budžets nav pieņemts, valsts izdevumi mēnesī nevar pārsniegt divpadsmito daļu no iepriekšējā gada tēriņiem. Tomēr pie šādiem aprēķiniem saruktu skolotāju algas, kas tika palielinātas tikai līdz ar jaunā mācību gada sākumu.

Tāpat nebūtu iespējams izpildīt Satversmes tiesas spriedumus, kuri lika no nākamā gada pienācīgi apmaksāt virsstundas mediķiem un palielināt tiesnešu un prokuroru algas. Nepietiktu naudas arī pensiju indeksācijai. Un valsts prezidents paliktu vispār bez algas – tā noteikta ar valsts budžeta likumu, kas 31. decembra pusnaktī zaudē spēku.

Lai to visu novērstu, valdība trešdien rosināja ikmēneša tēriņu ierobežojumus rēķināt pēc vidējā termiņa budžeta rāmjiem, kuros lielākā daļa minēto tēriņu jau bija paredzēti. Tomēr tā vietā, lai likuma izmaiņas virzītu pati, valdība vērsīsies Saeimas budžeta komisijā, aicinot to pieteikt šo iniciatīvu kā savu.

Māris Kučinskis
Ministru prezidents (ZZS)

Lai parlaments nepateiktu, ka šī valdība ir pagaidu valdība, mēs neuzticamies, nekas nebūs, tāpēc, mūsuprāt, šis ir labākais variants, lai to lēmumu pieņemtu paši jaunie deputāti. Tas ir sagatavots iespējami labākais, kādu šajā situācijā var izdarīt, un mēs vienkārši rekomendējam ar to iet uz priekšu.

Savukārt Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (“Attīstībai/Par!”) norādīja: “Nākamnedēļ Budžeta komisija ir uzaicinājusi Finanšu ministriju, un mēs iepazīsimies ar aktuālo situāciju par pārejas noteikumiem jeb likumdošanu, kura nepieciešama, lai pēc būtības nebūtu nekādi pārrāvumi finansējumā valsts institūcijām un pakalpojumiem, ko valsts sniedz saviem iedzīvotājiem. ”

Aizejošās valdības piedāvātais risinājums gan neattiecas uz nākamgad plānoto mediķu algu celšanu par 20%. Finanšu ministre skaidro, ka tas līdzšinējos likumos nav noteikts un būtu jāieplāno nākamā gada budžetā, kas pēc Saeimas vēlēšanām jāgatavo jaunajai valdībai.

Dana Reizniece-Ozola
finanšu ministre (ZZS)

Mēs darām maksimumu, ko spējam, bet mums nav tiesību veidot jaunu budžetu ar jauniem būtiskiem izdevumiem. Tas ir nākamās valdības politikas jautājums. Viņi var izvēlēties mediķus atbalstīt, viņi var izvēlēties varbūt pilnīgi citas jomas. Tas ir nākamās koalīcijas vienošanās jautājums.

Jāpiebilst, ka Eiropas Komisija jau saskaņojusi Latvijas 2019. gada budžeta plānu, norādot, ka tas visumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem.