Komentāri

Iedzīvotāju ienākumi ir atgriezušies pirmskrīzes līmenī, taču vēl pāragri priecāties par to, ka tā pārvarēta. Ne visi iedzīvotāji izjūt šīs pozitīvās izmaiņas.

Reālā vidējā darba samaksa pērn bija par 10% lielāka nekā 2008. gadā jeb krīzes pašā sākumā. Savukārt, salīdzinot ar dziļāko krīzes punktu jeb 2010. gadu, vidējā darba alga augusi pat par ceturto daļu. Pagājušajā gadā uz vienu mājsaimniecības locekli ienākumi bijuši par aptuveni 7% lielāki nekā pirms krīzes.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Mājsaimniecībām aug ne tikai ienākumi, bet tās arī veido uzkrājumus. Vidēji mājsaimniecību noguldījumi Latvijā pērn pieauguši par 6,3%, bet kopumā Baltijas valstīs privātpersonu noguldījumu apjoms sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni.

Līdz ar ienākumu un uzkrājumu palielināšanos audzis arī iedzīvotāju pieprasījums pēc mājokļu kredītiem. Lai iegādātos mājokli, pagājušajā gadā iedzīvotāji no bankām aizņēmušies 271 miljonu eiro, kas ir par 9% vairāk nekā gadu iepriekš. Tomēr atmaksātās summas par iepriekš ņemtajiem kredītiem ir mazākas, tādēļ kopumā Latvijas mājokļu kredītu tirgū joprojām ir vērojams kritums. Vai iedzīvotāji jūt, ka viņu rocība palikusi lielāka, un vai ekspertu vērtējumā nekustamo īpašumu tirgum tagad nedraud jauns burbulis, par to plašāk sižetā.

Krīze valstī vēl nav pārvarēta, lai gan pozitīvas vēsmas ir jūtamas, tā saka daudzi galvaspilsētas centrā uzrunātie iedzīvotāji, taču ne visi.

“Par ienākumiem pirmskrīzes līmenī? Ziniet, es nemācēšu pateikt, kādi ir kopējie ienākumi. Bet dzīve iet uz augšu, gan jau labāk paliek,” teic Žanis. “Es personīgi nevarētu sūdzēties par saviem ienākumiem, bet, kopumā skatoties, nav tā situācija tik spīdoša,” norāda Vineta, kura strādā valsts pārvaldē.

“Nē, man ir viena nabadzība. Es nabags esmu, ja tā ņem. Man vēl paliek daži centi, lai es nokļūtu zem tā nabadzības līmeņa, kas Latvijā ir,” teic Jānis, kurš ikdienā strādā par skolotāju.

Iedzīvotāji nerēķina, cik viņi var atļauties šobrīd un cik varēja – pirms vairākiem gadiem. Turklāt vidējais atalgojuma pieaugums jāvērtē gan pa nozarēm, gan reģioniem, tā iedzīvotāju skeptisko noskaņojumu par krīzes pārvarēšanu skaidro eksperti.

Turklāt rocības kāpumu pamanīt traucē arī tās pieauguma apmērs, kas, salīdzinot ar laiku pirms krīzes, kad algas auga pat par 20-30%, ir neliels.

Tikmēr pieprasījums pēc mājokļu kredītiem pieaudzis, ne tikai pateicoties lielākiem ienākumiem, bet arī valsts atbalsta programmai mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem. Ņemt kredītu un uzkrāt traucē gan ēnu ekonomika, gan tādas uzņēmējdarbības formas kā pašnodarbinātais un mikrouzņēmējs.

Ienākumu pieaugums šobrīd apsteidzis mājokļu cenu kāpumu, taču vēl vienu nekustamā īpašuma tirgus pārkāršanu eksperti neprognozē. Tikmēr ne visi uzrunātie iedzīvotāji šo brīdi uzskata par piemērotāko mājokļa pirkšanai uz kredīta.

Video

Lasi vēl