Iedzīvotāji aktīvi izmanto iespēju izdarīt izvēli par pensijas mantošanu

2 komentāri

Latvijā no šā gada ieviests būtisks jaunums, kas skar teju visus strādājošos, – ir iespēja nodot mantojumā otrā līmeņa pensijas.

Cilvēki ir gana aktīvi – gada pirmajās dienās uzkrājuma mantošanas jautājumu sakārtojuši jau vairāki nekā 20 000 iedzīvotāju. Ir jau arī pirmie gadījumi, kad šis mantojums saņemts. Vienlaikus, ir arī fiksēti pirmie mēģinājumi krāpties.

Sākot ar šo gadu tie pensiju 2. līmeņa dalībnieki, kuri vēl paši nav sasnieguši valsts noteikto pensijas vecumu, var izvēlēties, kas notiks ar viņu uzkrāto kapitālu gadījumā, ja viņi nomirs, tā arī nesasniedzot pensijas gadus.

Likums paredz trīs iespējas:

  • Ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā.
  • Pievienot citas personas pensiju 2. līmeņa kapitālam.
  • Mantot Civillikuma noteiktajā kārtībā.

Kopš janvāra sākuma jau 21 000 cilvēku ir izdarījuši izvēli un lielākoties – jeb 65% gadījumu – savu pensiju uzkrājumu novēlējuši mantojumā kādam tuviniekam.

VSAA fondēto pensiju shēmas eksperte Ilze Vindele norāda: “Mantinieks var izvēlēties, vai to naudu izņemt skaidrā naudā, teiksim, kā pārskaitījumu uz savu konta numuru. Kā arī tur var būt juridiska persona, kas var saņemt uzkrājumu uz savu konta numuru. Un fiziska persona vēl var izvēlēties to 2.līmeņa kapitālu pievienot savam 2.līmeņa kapitālam.”

Līdz šim kārtība bija sekojoša, – ja cilvēks nomira nesasniedzot pensijas vecumu, viņa uzkrājums automātiski tika ieskaitīts valsts pensiju kopējā budžetā.

“Pagājušā gadā ir nomiruši vairāk kā 5 000 dalībnieku, kuri nesasniedza pensijas vecumu. Un viņu kopējais uzkrātais kapitāls bija 11 miljoni eiro, tātad vidēji vienam mirušajam bija vairāk kā divi tūkstoši uzkrāti,” skaidro Vindele.

Šobrīd Latvijā ir 1,3 miljoni cilvēku, kuri ir 2.pensiju līmeņa dalībnieki un var izdarīt izvēli, ko darīt ar savu pensiju kapitālu. Kopumā šajā 2.pensiju līmenī ir uzkrāti vairāk nekā četri miljardi eiro. Ar šīm likuma izmaņām valsts cer motivēt strādājošos veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas un domāt par nākotni.

Lai valsts fiksētu cilvēka vēlmi, ko darīt ar viņa 2.pensiju līmeni – visērtāk ir elektroniski iesniegt pieteikumu portālā “Latvija.lv”.

“Viņi var arī uzzināt, cik liels ir šis uzkrājums 2.pensijas līmenī un kāda ir tā naudiņa, ko viņi var izvēlēties kādam novēlēt, vai kurai personai pievienot uzkrājumam. Tā kā sabiedrības doma maz pamazām mainās, arvien lielāka uzticamība paliek, ka tas pensijas laiks vienā brīdī tik un tā pienāks, un pensija būs tik liela, cik nu lielas būs bijušas sociālās iemaksas,” norāda labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Kopš gada sākuma bijuši jau trīs gadījumi, kad cilvēki iesnieguši pieteikums, savu pensiju atstājot mantojumā kādam tuviniekam un dažas dienas vēlāk devušies aizsaulē. Taču fiksēti arī divi krāpšanās mēģinājumi, kad cilvēks jau ir nomiris, bet viņa radinieki uz karstām pēdām pēc tam steiguši iesniegt iesniegumu. Šādi pieteikumi tiek anulēti.