Gads sācies ar degvielas cenu kāpumu. Vai tas ietekmēs autovadītāju paradumus?

25 komentāri

Braukt šogad kļuvis dārgāk – kārtējo reizi palielināta akcīze degvielai, finansiāli sāpīgāku padarot auto uzpildīšanu.

Degvielas sadārdzināšanās ietekmēs arī citas cenas, tomēr būtiskas izmaiņas eksperti neparedz.

Pirmā degvielas uzpilde Jaunajā gadā vēl dārgāka nekā pērnā gada izskaņā – par attiecīgi četriem un pieciem eiro centiem augusi cena dīzeļdegvielas un benzīna litram. Nepatīkamo kāpumu būtiski izjutīšot visi autobraucēji, taču tāpēc mazāk nebraukšot.

“Nu, jābrauc tāpat, jo daudz darba vai kur, daudzas lietas jāizdara, tas jau nav atkarīgs no tā – ir vai nav. Nē, nu vienīgais iespējams vēl ar zirgu aizbraukt, lēnām, bet kustēsimies,” saka autobraucējs Ziedonis.

Savukārt autobraucēja Jana norāda: “Jābrauc ir tā vai tā, vai tur būs nedaudz dārgāk vai nedaudz  lētāk. Ja būtu kaut kādi 40, 50 centi, tad būtu grūtāk, ja tie ir četri, pieci – piecietīsim, nekā nevar darīt, tāpat jābrauc uz darbu. Man ir katra diena Jūrmala-Rīga, jebkurā gadījumā meklēsim, kur lētāk, bet nu darīsim.”

Šādam cenu kāpumam gan nevajadzētu būt pārsteigumam.

Iepriekš būtiskāks akcīzes palielinājums bija kopš 2018. gada. Tiesa, šoreiz akcīzes pieaugums ir sāpīgāks, jo papildu aptuveni divu centu palielinājumu dos etanola piejaukumu prasības, un tas viss sakritis ar laiku, kad aug arī naftas produktu cenas kopumā, norāda bankas “Citadele” eksperts Mārtiņš Āboliņš.

“Līdz ar to tas kāpums mums benzīntankos var šķist lielāks nekā tas ir tikai nodokļu dēļ, jo arī globālās cenas, energoresursu cenas pieaug. Kaut kur ap 5% sanāk. Es teiktu, tas ir mērens, mērens. Tas ir liels priekš tā, ka tas notiek faktiski vienas dienas laikā,” skaidro Āboliņš.

Degvielas sadārdzināšanos izjutīs arī daļa uzņēmēju, kuriem jādomā, kā šīs izmaksas kompensēt. Daļa to ieliks savu preču un pakalpojumu cenā, ietekmējot kopējo inflāciju. Finanšu ministrijas eksperts Dainis Stikuts gan vērtē, ka tikai akcīzes ietekme kopumā būs maza un šobrīd ekonomiskajā situācijā pat nebūtiska, turklāt mazāk jūtamu to padarot algu pieaugums.

“Tiešā veidā tas arī ietekmēs kopējo inflāciju, jo degvielas īpatsvars ir gandrīz mazāk par 6% kopējā patēriņa cenu grozā. Protams, dažādas iedzīvotāju kategorijas to dažādi izjutīs. Tas devums kopējā inflācijā ir aptuveni 0,2 procentpunkti kopējās inflācijas,” saka Stikuts.

Politiķi lēma celt akcīzi, lai kompensētu citu nodokļu ieņēmumu mazināšanos valsts maciņā. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati liecina, ka akcīzes nodokļu ieņēmumi pieaug, taču plāns nepildās – pērn 11 mēnešos tas atpalika pat par 30 miljoniem eiro. Apstiprinājušās raizes, ka nodokļu kāpuma dēļ degvielas patēriņš pērn nepieauga. Daļa Latvijas iedzīvotāju un, iespējams, arī starptautiskie pārvadātāji iepērk degvielu tur, kur tā lētāka, – Lietuvā. Tur arī akcīze ir krietni mazāka. Tā šogad celta arī kaimiņvalstī, taču joprojām ir zemāka nekā Latvijā.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas prezidents Ojārs Karčevskis norāda: “Katrā ziņā pie mums nebrauks “uzpildīties”, bet tieši otrādi – mūsu auto degvielas lietotāji un nodokļu maksātāji attiecīgi papildinās kaimiņvalsts budžetu.”

Latvijā gan akcīze joprojām ir zemāka nekā Igaunijā, kur tā šogad saglabājas nemainīga.