FM piedāvā vērienīgas pārbīdes nodokļu sistēmā. Koalīcijas partneri kritiski

3 komentāri

Šonedēļ Finanšu ministrija nāca klajā ar savu piedāvājumu plašām izmaiņām mūsu nodokļu sistēmā turpmākajos gados. Atsauksmes gan pamatā nav bijušas tās pozitīvākās.

Finanšu ministrija piedāvā vērienīgas pārbīdes nodokļu sistēmā. Koalīcijas partneri gan kritiski. Koalīcijas padomē nedēļas sākumā uzklausīja Finanšu ministrijas ziņojumu par nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai.

“Nav runa bijusi par nodokļu celšanu. Mēs Covid-19 laikā redzējām, ka mums ir vesela virkne cilvēku, kuri ir legāli Latvijā nodarbināti, maksā nodokļus, bet viņi nav sociāli pasargāti. Mums ir jāpanāk, ka visi strādājošie Latvijā ir sociāli pasargāti,” norāda premjerministrs Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).

Tolaik gan vēl nebija zināms precīzs Finanšu ministrijas piedāvājums nodokļu pārbīdēm, taču jau bija skaidrs, ka gluži ar sajūsmu tas uztverts netika. Pēc spraigajām diskusijām koalīcijas padomē Finanšu ministrija konkrēto ziņojumu iesniedza valdībā, vienlaikus padarot to pieejamu plašākai sadarbībai.

Ko tad īsti paredz jaunais piedāvājums? To ieviestu pakāpeniski trijos gados. Pirmkārt, lai gūtu papildu finansējumu veselībai nozarei, iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes paredzēts samazināt par diviem procentpunktiem, vienlaikus palielinot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Pārdalot darbaspēka nodokļus, tiktu iezīmēts veselības apdrošināšanas obligātais maksājums piecu procentpunktu apmērā. GRAFIKA

Lai šādi nepieaugtu nodokļu slogs cilvēkiem ar zemiem un vidējiem ieņēmumiem, paredzēts arī palielināt diferencēto neapliekamo minimumu no līdzšinējiem 300 eiro līdz 350 eiro mēnesī.

Savukārt, lai risinātu sociālā nodrošinājuma problēmu, visos nodokļu režīmos, arī atvieglotajos, tiktu ieviestas minimālās sociālās iemaksas. Pieņemot, ka minimālā alga nākamgad būs 500 eiro, minimālā sociālā iemaksa varētu būt starp 175 un 185 eiro. Mikrouzņēmumu režīms tiktu reorganizēts, speciālais režīms patentmaksātājiem tiktu sašaurināts, autoratlīdzībām faktiski izbeigts. Paredzēts virzīt šajos režīmos strādājošos reģistrēties par saimnieciskās darbības veicējiem, bet no 2023. gada sociālās iemaksas saimnieciskās darbības veicēji maksās pilnā apmērā no visiem ienākumiem.

Te nu gan vairs apgalvojums par nodokļu necelšanu kritiku neiztur, slogs pieaugs teju 300 000 cilvēku, kuriem vidējais aprēķinātās sociālās iemaksas nesasniedz minimālajai algai piemērojamās.

“Šis ir tāds sākotnējais piedāvājums ar uzstādījumu, ka, vienalga vai tu esi skolotājs, rakstnieks vai mūziķis, par darbu, ko tu veic, būtu jāmaksā vienāda apmēra nodokļi,” skaidro finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis.

Atplestām rokām Finanšu ministrijas piedāvājums nav uzņemts. Iebilst pašvaldības, kam samazinātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme pamatīgi iesitīs pa kabatu. Pagaidām piesardzīgas arī uzņēmēju organizācijas un arodbiedrības.

Brīdina arī ekonomisti, norādot, ka saruks ieņēmumi personām ar apgādājamiem, savukārt administratīvi teritoriālās reformas kontekstā ieņēmumu samazinājumu pašvaldībām vajadzētu plašāk izdiskutēt.

“Daudz runāts, ka mums ir daudz mazo nodokļu režīmu, kuru esamība traucē samazināt nodokļu slogo vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem. Mēs redzam piedāvājumu ierobežot mazos nodokļu režīmus, bet tajā pašā laikā nav piedāvājuma samazināt nodokļu slogā vispārēja režīmā strādājošajiem. Līdz ar to mēs joprojām būtu ar augstākajiem darbaspēka nodokļiem Baltijā,” komentē bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Starp koalīcijas partneriem arī dažādas izjūtas. “Attīstībai/Par!” atbalsta, bet sagaida uzlabojumus, lai neciestu cilvēki ar zemiem ienākumiem. Nacionālā apvienība neuzskata par pieļaujamu, ka ienākumi samazinātos ģimenēm ar bērniem.

Savukārt kategoriski pret ir Jaunā konservatīvā partija (JKP).

“Nu, pašreiz tas ir brāķis. Teiksim godīgi,” saka Saeimas deputāts Gatis Eglītis (JKP).

Deputāts uzsver, ka šī reforma pašreizējos apstākļos iedzītu tos cilvēkus, kuri strādā mazajos nodokļu režīmos, ēnu ekonomikā. “Ja ir mērķis palielināt naudu veselībai, lūdzu – no vispārējiem ieņēmumiem, bet nevajag sataisīt vēl sarežģītāku nodokļu sistēmu nekā tā jau ir. Mums jau tā ir viss sarežģītāka Baltijas valstīs,” saka Eglītis.

Atbilstoši Finanšu ministrijas piedāvājumam turpmākajos gados arī paredzēts celt akcīzes likmi tabakas produktiem, atbilstoši izmešiem pārskatīt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli, atjaunot pirms dažiem gadiem atcelto vieglo automobiļu un motociklu reģistrācijas nodokli.

Par akcīzi tabakai noraizējušies iekšlietu jomu pārraugošie “KPV LV”, lai nepieaugtu nelegālais tirgus. Par šo visu nākamnedēļ gaidāmas sarežģītas sarunas valdībā, kur šo ziņojumu skatīs.

3 komentāri