Komentāri
FM: Krievijas ekonomikas sabremzēšanās nopietni ietekmēs Latvijas ekonomiku
FOTO: Flickr

Negatīvā ģeopolitisko notikumu attīstība, starp Eiropas Savienību (ES) un Krieviju noteiktās sankcijas, kā arī ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Krievijā ietekmējusi arī Latvijas ekonomiku. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem izaugsme pērn kļuvusi ievērojami lēnāka.

Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes ātro novērtējumu iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.gada pēdējā ceturksnī palielinājies par 1,9% salīdzinājumā ar 2013.gada attiecīgo periodu, uzrādot zemāko ceturkšņa pieaugumu kopš 2011.gada. Tādējādi pēc provizoriskiem aprēķiniem pērn kopumā IKP audzis par 2,3%, kas ir zemākais IKP pieaugums pēckrīzes periodā.

Jāatzīmē, ka izaugsmes tempu samazinājumu pērnā gada nogalē nozīmīgi ietekmējis Krievijas rubļa straujais kritums, kas pēdējos trijos gada mēnešos zaudēja vairāk nekā 30% savas vērtības pret eiro. Šāds valūtas kursa kritums kopā ar jau iepriekš Krievijas noteiktajām sankcijām un Krievijas ekonomikas nonākšanu recesijā ietekmējis ekonomikas attīstību arī Latvijā. Krievijas ekonomikas sabremzēšanās Latvijas ekonomiku nopietni ietekmēs turpmākajos ceturkšņos.

Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes departamenta direktore Inta Vasaraudze norāda: “Pozitīvāka aina vērojama iekšējā patēriņā, kas, neskatoties uz pieaugošajiem ārējajiem riskiem, turpina uzturēt ekonomikas izaugsmi. Ārējie riski līdz šim nav ietekmējuši tendences darba tirgū, kur bezdarbs pakāpeniski turpina samazināties. Savukārt darba samaksā pērn bija vērojams ievērojams pieaugums. Tas kopā ar zemo inflāciju palielina mājsaimniecību rīcībā esošos ienākumus un veicina patēriņu.”

“Taču jāņem vērā, ka ilgstoši tikai iekšējais patēriņš izaugsmi uzturēt nespēs, tādēļ turpmākā izaugsme būs atkarīga no ārējās vides attīstības,” uzsver Vasaraudze.

Savukārt situācija ārējā vidē šobrīd ir ļoti grūti prognozējama un pastāv gan negatīvie, gan pozitīvie riski ekonomikas turpmākajai attīstībai. Kā būtiskākie negatīvie riski joprojām saglabājas ģeopolitiskās situācijas tālāka pasliktināšanās, Krievijas ekonomikas nonākšana dziļā recesijā un jaunu sankciju draudi.

Jāsecina, ka ekonomikas izaugsme pērn ir bijusi lēnāka, nekā iepriekš prognozēts. Tas kopā ar ievērojami zemākajām naftas cenām un Krievijas ekonomikas nonākšanu recesijā ieviesīs korekcijas arī šī gada ekonomikas izaugsmes prognozēs. Nākamreiz makroekonomisko rādītāju prognozes Finanšu ministrija plāno atjaunot šā gada februārī un tās būs pamatā Stabilitātes programmai. To Latvija plāno iesniegt Eiropas Komisijai līdz šī gada 15.aprīlim.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl