Finanšu ministrija: Nodokļi joprojām tiek iekasēti plānotajā apmērā

2 komentāri

Par spīti Covid-19 krīzei, šobrīd izskatās, ka valsts budžeta ieņēmumi nav radikāli samazinājušies.

Finanšu ministrijas informācija liecina, ka nodokļi joprojām tiek iekasēti vairāk vai mazāk plānotajā apmērā. Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) jau izteicis prognozi, ka budžetu šogad nenāksies pārskatīt. Ekonomikas apskatnieki gan ir krietni pesimistiskāki.

Valsts budžeta ieņēmumi neliecina, ka ekonomikā pienākuši grūti laiki. Nodokļi tiek maksāti, kā plānots, norāda Finanšu ministrijā.

Līdz aprīļa vidum sociālās iemaksas iekasētas aptuveni 170 miljonu eiro apmērā, kas ir vairāk nekā puse no šomēnes plānotā. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis iekasēts 87 miljonu apmēra. Tie ir 70% no visā mēnesī plānotajiem ieņēmumiem. Bet akcīzes nodoklī pusmēneša laikā iekasēti teju 77 miljoni eiro, kas pārsniedz pat 80% no aprīlī kopumā plānotā.

“Jāvērtē, kāpēc tieši akcīzes nodokļa rādītāji ir tik labi,” saka finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”). Taču viņš vienlaikus norāda – tas neesot saistīts ar alkohola patēriņa pieaugumu. “Gribu pateikt par to, ka saka, ka ir pieauguši alkohola akcīzes apjomi nenormāli, tā nav taisnība. Tie ir normas robežās,” norāda Reirs.

No plānotā atpalikuši vienīgi pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi. PVN iekasēts 40 miljonu apmērā, kas ir tikai 17%. Tomēr jāņem vērā, ka valsts uzņēmējiem atmaksā PVN, ja nodoklis pārmaksāts. Tāpēc par tā iekasēšanu objektīvi vēl nevar spriest.

“Šajā gadījumā ar PVN ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Jāskatās, kad ir fiksēšanas datums. Atmaksas nav tādā veidā, ka sadalītas pa dienām, bet var būt dažās dienās ir lielākas atmaksas, un dažās dienās mazākas,” saka Reirs.

Līdz mēneša vidum kopumā bija iekasēti vairāk nekā 400 miljoni. Tā ir puse no visā aprīlī plānotā. Reira vērtējumā, tas liecina, ka uzņēmējdarbības aktivitāte nav mazinājusies: “Uzņēmēji meklē izejas. Uzņēmēji turpina nodarbināt savus darbiniekus. Un uzņēmēji saglabā savus uzņēmumus. Un šī ir ļoti laba un pozitīva ziņa.”

Savukārt ekonomists Arnis Sauka vērš uzmanību, ka rādītāji ļauj izdarīt secinājumus arī par ēnu ekonomikas apmēru, jo budžeta ieņēmumi nav sarukuši par spīti tam, ka šobrīd vissmagāk ir cietusi viesmīlības nozare.

“Protams, ne viesmīlība, ne arī ēdināšana, piemēram, kas ir visvairāk skartās nozares, tik daudz nedod kopējam iekšzemes kopproduktam. Tās arī salīdzinoši daudz krāpjas ar nodokļiem, ko mēs tradicionāli zinām. To arī VID redz, un to mēs redzam pēc izmaksātajiem pabalstiem. Tie uzņēmumi, kas ir vērsušies pēc palīdzības, saņem ļoti mazus pabalstus. Tas lieku reizi parāda, ka viena daļa no šiem uzņēmumiem diezgan daudz krāpjas ar nodokļiem,” norāda Sauka.

Tikmēr premjers Krišjānis Kariņš, vērtējot nodokļu iekasēšanu, lēš, ka budžeta ieņēmumi arī šogad kopumā nekritīsies: “Tas ir ļoti cerīgi. Bet, protams, vēl tas tikai, varētu teikt, ir pirmais mēnesis pēc krīzes iestāšanās. Un, iespējams, ka būs aizvien vairāk tādu, kuriem, ja tas ievelkas, ka ir grūtāk arī ar maksājumiem. Bet tas, ko mēs jebkurā gadījumā plānojam, ir izpildīt budžetu tā, kā tas ir gada sākumā vai pērnā gada beigās pieņemts.”

Turpertī ekonomists Sauka ir pārliecināts, ka valsts tēriņu pārskatīšana Covid-19 krīzes dēļ būs neizbēgama: “Mēs varam būt pilnīgi droši, ka ekonomikas lejupslīde būs. Patreiz vienkārši kopumā liela daļa uzņēmumu to vēl nejūt. Ja kāds valdībā domā, ka varēs vienkārši turpināt, kā no pagājušā gada bija pielemts, es domāju, tā būtu liela, liela kļūda.”

Ekonomisti prognozē, ka Latvijas tautsaimniecība šogad saruks par vismaz astoņiem procentiem.