Finanšu ministrija: Eksporta izaugsmi negatīvi ietekmē vājš ārējais pieprasījums

1 komentārs
Finanšu ministrija: Eksporta izaugsmi negatīvi ietekmē vājš ārējais pieprasījums
MĀRTIŅŠ ZILGALVIS, F64

Vājo eksporta attīstību šogad lielā mērā ietekmē ārējais pieprasījums, kas atspoguļojas caur būtiski zemāku ekonomikas attīstību Eiropas Savienībā (ES) nekā iepriekšējos gados, aģentūrai LETA atzina Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā norādīja, ka Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati par Latvijas preču ārējo tirdzniecību šogad oktobrī liecina, ka preču eksports turpina balansēt uz krituma robežas. Preču eksporta vērtība 2019.gadā oktobrī bija par 0,5% lielāka nekā pirms gada.

“Fiksētais eksporta kāpums novembrī atspoguļo eksporta attīstību 2019.gadā kopumā, jo 10 mēnešos preču eksporta vērtība palielinājās vien par 0,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, pretstatā 10,5% pieaugumam 2018.gada attiecīgajā periodā,” piebilda ministrijā.

FM informēja, ka Eiropas Savienībā (ES) ekonomikas attīstība šogad deviņos mēnešos sabremzējusies līdz 1,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, kamēr 2018.gada attiecīgajā periodā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums bija 2,1% apmērā.

“Ekonomikas attīstību negatīvi ietekmē ārējā pieprasījuma kritums globālās tirdzniecības saspīlējumu dēļ. Tādējādi ES nominālā preču importa izaugsme samazinājusies no 5,9% 2018.gada trijos ceturkšņos līdz 2,7% šā gada deviņos mēnešos, kas tiešā veidā ietekmē pieprasījumu pēc Latvijas precēm,” skaidroja FM.

Būtiski samazinājusies arī ES eksporta izaugsme – no 4,5% pērnā gada deviņos mēnešos līdz 2,8% šogad deviņos mēnešos, ko negatīvi ietekmēja globālās ekonomikas attīstības piebremzēšanās, it īpaši lielākajās pasaules ekonomikās kā ASV, Ķīna, Indija un Kanāda.

Savukārt apstrādes rūpniecības produkcijas apmērs ES, kas ir sava veida apsteidzošais rādītājs eksportam, jo ātrāk reaģē uz ārējā pieprasījuma izmaiņām, 2019.gada deviņos mēnešos samazinājies par 0,6%. FM piebilda, ka Latvijā apstrādes rūpniecības apgrozījums eksportā šogad 10 mēnešos vēl ir bijis augošs, tomēr pieauguma tempi kļūst arvien mazāki, un oktobrī jau bija fiksēts kritums.

Ministrijā arī secināja, ka ekonomikas attīstība ES turpinās, bet izaugsme ir vāja. Latvijas eksportam tas nozīmē zemāku ārējo pieprasījumu un apstiprina jau iepriekš izteiktās bažas par to, ka eksporta izaugsme šogad būs zema.

Vienlaikus FM atzina, ka preču eksports, neskatoties uz pieticīgo pieaugumu novembrī, sasniedza lielāko eksporta vērtību kopš šā gada sākuma jeb 1,21 miljardu eiro. Lielāko devumu preču eksporta izaugsmē nodrošināja lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta kāpums par 28,8%. Eksporta pieaugums šajā preču grupā ir plašs un fiksēts tādām precēm kā dārzeņi, augļi, eļļas augu sēklas, alkoholiskie dzērieni.

Lielāko devumu lauksaimniecības un pārtikas preču pieaugumā nodrošināja graudaugu eksports, palielinoties par 38 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pērnā gada oktobri.

“Atzinīgs graudaugu eksporta pieaugums tiek fiksēts jau trešo mēnesi pēc kārtas un norāda uz šā gada labo graudaugu ražu. Pērnajā gadā bija vērojama pretēja situācija, kad vājā graudaugu raža negatīvi ietekmēja šo preču eksporta apmērus. Ņemot vērā bāzes efektus, sagaidāms, ka arī atlikušajos šā gada divos mēnešos graudaugu eksports būs augošs. Pateicoties spēcīgam kāpumam, lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta īpatsvars kopējā preču eksportā ir palielinājies līdz 25%,” norādīja ministrijā.

Preču eksporta kāpums novembrī fiksēts arī pēc īpatsvara mazākās preču grupās, piemēram, tekstilmateriāliem, plastmasas izstrādājumiem un ķīmiskās rūpniecības ražojumiem.

Tajā pašā laikā tādām preču grupām kā mehānismi un mehāniskās ierīces, kā arī koka un koka izstrādājumiem kārtējo reizi fiksēts eksporta samazinājums, attiecīgi par 23,4% un 12,4%. FM skaidroja, ka koksnes eksporta kritums lielā mērā ir saistīts ar ārējo pieprasījuma samazinājumu un neskaidrību par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES, kas ir galvenais koksnes noieta tirgus, tomēr mehānismu un mehānisko ierīču eksporta kritumu noteica cits iemesls.

“Šo preču grupas eksportu negatīvi ietekmēja turboreaktīvo dzinēju reeksporta samazinājums uz ASV, kas savukārt ir saistīts ar lidmašīnu flotes atjaunošanas darbību vienā no Latvijas strādājošajām aviokompānijām. Ja no preču eksporta vērtības izslēgtu turboreaktīvo dzinēju reeksporta kritumu, preču eksporta pieaugums novembrī būtu 2,2%, nevis 0,5%,” skaidroja FM.

Vienlaikus ministrijā norādīja, ka turboreaktīvo dzinēju reeksporta kritums negatīvi ietekmē kopējo preču eksportu kopš šā gada sākuma. Tāpēc, ja izslēgtu šo ietekmi, 10 mēnešos preču eksports būtu audzis par 3,8%, nevis par 0,6%.

Jau ziņots, ka Latvija šogad desmit mēnešos eksportēja preces 10,62 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,6% jeb 62,5 miljoniem eiro vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, bet importēja – par 13,056 miljardiem eiro, kas ir samazinājums par 1,1% jeb 140,2 miljoniem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

1 komentārs