VL-TB/LNNK un JKP mēģinās panākt valsts fiskālās politikas un disciplīnas pārskatīšanu

2 komentāri
VL-TB/LNNK un JKP mēģinās panākt valsts fiskālās politikas un disciplīnas pārskatīšanu
VLADISLVS PROŠKINS, F64

Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (VL-TB/LNKK) un Jaunā konservatīvā partija (JKP) parakstījušas Saprašanās memorandu, vienojoties par līdzīgu redzējumu Latvijas efektīvākai izejai no Covid-19 krīzes, kas tostarp paredz valsts fiskālās politikas un disciplīnas pārskatīšanu.

Akcentējot, ka krīzes apstākļos Latvija par saviem cilvēkiem un valsts ekonomiku konkurē ar citām Eiropas valstīm, memorandā kā būtiskākais izcelts atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas īstenojams, pārskatot valsts fiskālo politiku.

Saprašanās memorandā izcelti četri būtiskākie akcenti – valsts fiskālās politikas un disciplīnas pārskatīšana, izmantojot iespējas, ko nodrošina dalība eirozonā, daudzveidīgu un mērķtiecīgu atbalsta instrumentu nodrošināšana arī pēc krīzes iedzīvotājiem un uzņēmumiem, publiskā pasūtījuma nodrošināšana, kas dod darbu un ienākumus visā Latvijā, kompleksu pasākumu īstenošana būtiskam ģimeņu atbalsta pieaugumam, demogrāfiskās situācijas uzlabošanai un darbaspēka nodokļu mazināšanai.

Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka Covid-19 krīze ir simetriska krīze, kas skar visas valstis, līdz ar to izeja ir nevis “sajozt jostas”, bet tieši pretēji – stimulēt publisko pieprasījumu. Politiķis akcentēja, ka Stabilitātes un izaugsmes paktā, kas līdz šim noteica Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu budžeta deficīta rāmjus, ir iedarbināti elastības elementi, savukārt Eiropas Komisija ir atļāvusi dalībvalstu valdībām stimulēt publisko pieprasījumu, tostarp ir mobilizēti līdzekļi vismaz 25% apmērā no ES iekšzemes kopprodukta (IKP), kas paredzēti dalībvalstu budžetu izdevumu segšanai un uzņēmējdarbības atbalstam.

Zīles ieskatā, Latvijai aktīvi jāturpina īstenot atbalsta mehānismi, nodrošinot kredītus, garantijas, ieguldījumus kapitālā un turpinot īstenot citus instrumentus, lai arī tie Latvijas cilvēki, kas 2008.gada krīzes apstākļos bija devušies uz citām valstīm, bet tagad atgriezušies Latvijā, te paliktu. Politiķis uzsvēra, ka mērķa sasniegšanai ir jāizmanto EK sniegtās iespējas.

Lai to nodrošinātu, ir būtiski pārskatīt valsts fiskālo politiku, uzsvēra VL-TB/LNNK, skaidrojot, ka Finanšu ministrijas šī brīža stratēģija periodam līdz 2023.gadam Latvijas ekonomikas atjaunošanai paredz krietni mazāk resursu par 25% no IKP. Saskaņā ar partiju starpā parakstīto memorandu, šī mērenā stratēģija būtu jāmaina.

Memorandā arī norādīts, ka ar pabalstiem valdībai jāturpina sniegt atbalsts krīzes situācijā nonākušajiem darba ņēmējiem, ģimenēm un uzņēmumiem. Ir jāpaplašina nozaru atbalsta pakotnes, piemēram, kultūras un sporta darbiniekiem, lauksaimniekiem un pašnodarbinātajiem, ir jānodrošina nodokļu nomaksas atlikšana.

“Tagad nav īstais laiks gremdēt uzņēmējus par pagātnes rīcību, un iedzīvotājus, kuri darbojušies speciālo nodokļu režīmu ietvaros, nedrīkst uzskatīt par nodokļu nemaksātājiem. Nepieciešams ieviest arī “saīsinātā darba” pasākumus, piedaloties “ES SURE” programmā, kad daļu algas maksā valsts, daļu – darba devējs,” norādīts memorandā.

Savukārt publiskais pasūtījums jānodrošina, izmantojot Valsts Kases aizdevumu un ES struktūrfondu iespējas, īpaši izceļot pašvaldību attīstības projektus, kas būtu realizējami ātri, stimulējot publisko pieprasījumu jau šogad un nākamā gada pirmajā pusē, uzskata partijas.

VL-TB/LNNK un JKP ir vienotas arī uzskatā, ka būtu jāpaplašina finanšu institūcijas “Altum” piedāvātie atbalsta mehānismi.

Memorandā skaidrots, ka jau tagad ir izsniegti kredīti un garantijas vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā, taču “Altum” valsts atbalsta programmu apjoms un veidi, tādi kā ieguldījumi uzņēmumu kapitālā, mājokļu pieejamībā, būtiski jāpalielina, vienlaikus stiprinot kapacitāti to efektivitātes un kontroles pilnveidošanai. Dokumentā definēts, ka daudzus resursus varēs nodrošināt ES nākamās septiņgades budžets no 2021. gada, ES atjaunošanas fonds, kā arī “Rail Baltica” projekta realizācija.

VL-TB/LNNK līderis Raivis Dzintars uzsvēra, ka memoranda parakstīšana nav uzskatāma par kāda politiska bloka veidošanu koalīcijas iekšienē, bet par sadarbības stiprināšanu jautājumos, kur partijām ir līdzīgi uzskati. Politiķis akcentēja, ka būs gandarīts, ja arī pārējie koalīcijas partneri būs gatavi pievienoties viņu redzējumam par labāko veidu, kā grūtā brīdī atbalstīt iedzīvotājus un ieguldīt ilgtspējīgā ekonomikā.

Saprašanās memorandā partijas arī vienojušās, ka jārada ievērojami lielāks valsts budžeta bāzes finansējums zinātnei, izglītībai, kultūrai un medicīnai.