63 komentāri

Latvijā vidējā bruto alga pieaugusi par gandrīz desmito daļu un pārsniegusi 900 eiro. Tomēr algas pielikumu nav izjutuši visi – šogad tie lielākoties ir savu jomu speciālisti un labākie darbinieki.

Vidējais algu līmenis valstī šogad otrajā ceturksnī uzrādījis kopš krīzes gadiem straujāko kāpumu – 8,7%, bruto algai pārsniedzot 900 eiro. Tie gan nav ieņēmumi, ko cilvēks saņem uz rokas, jo vēl jāatskaita nodokļi, un tad alga sanāk 676 eiro.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Algas augušas visās nozarēs vidēji par 4 līdz 13%, tajā skaitā straujākais kāpums, līdz 1042 eiro bijis pakalpojumu nozarēs, kas ietver juridiskos, grāmatvedības, reklāmas, inženiertehniskos, arhitektūras, konsultēšanas pakalpojumus, zinātnisko darbību.

Līdz vidēji 1290 eiro jeb par 11% pieaugusi rocība elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes jomās, par 11%, bet līdz 882 eiro pieaugusi alga lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā. Uzņēmējiem ir vienkārši jāpieņem fakts, ka algas Latvijā aug un turpinās aug, norāda kokrūpniecības nozares eksperts, kas savā nozarē novērojis algu kāpumu par vidēji 9%. un tam ir vairāki iemesli.

“Vienkārši beidzot sāk oficiāli uzrādīt aplokšņu algas, var teikt, puse ir reālais algas pieaugums, puse legalizācijas faktors,” norāda Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Arī ekonomikas uzsilšana, tajā skaitā daļēji pateicoties Eiropa savienības fondu naudas “piešpricei” uzņēmumu investīciju kausā, šogad veicinājusi jaunu darbinieku pieņemšanu un jau tagad vairākas nozares izjūt darbinieku deficītu. Tas, iespējams, šobrīd būtu mazāks, ja no Latvijas iepriekšējos gados nebūtu tik daudz emigrējušo. Algas uzņēmumi palielina, lai pārvilinātu vai noturētu pašus labākos. Konkurence ir ne vien nozares iekšienē, bet arī ar citām nozarēm.

“Piemēram, kokvedēja šoferis, viņi izcilākie šoferi, kas māk vadīt smagās automašīnas. Un tajā brīdī, ja starptautiskie pārvadājumi sāk piedāvāt labākas algas nekā mūsu biznesa pārstāvji, loģiski, viņi lēnām pāriet uz pārvadājumiem. Tāpēc ir jāpielāgojas,” skaidro Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors.

Pagaidām mazāku algas pielikumu saņem vai tāda vispār nav mazāk kvalificētiem darbinieki, tomēr arī te situācija var mainīties. Turklāt tagad papildu spiedienu uz algām varētu radīt ziņas, ka citiem algas strauji pieaug.

“Protams, ka tas raisa jautājumu par to, vai man personīgi alga pieaugs un kad pieaugs un par cik pieaugs. Šis pieaugums noteikti būs selektīvs, ka protams, lielākas iespējas saņemt būs tiem, kas ir jomu speciālisti,” domā “SEB” bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

“SEB” bankas eksperts prognozē, ka nākamgad vidējo algas varētu pieaugt vēl straujāk nekā šogad, tātad pieaugs arī spiediens uz darba devējiem, kuriem būs jādomā, kā, ceļot algas, saglabāt savu konkurētspēju. Eksperti brīdina, ka šis laiks var izšķirt daudzu uzņēmumu pastāvēšanas likteni.

“Nākamgad mēs ņemam vērā, ka palielināsies minimālā algas, līdz ar to tas dos klāt papildu šo kāpumu vidējai algai, šis paātrinājums varētu būs virs pašreizējā tempa, pietuvoties 10%,” teic Gašpuitis.

Straujākais algu kāpums varētu būt būvniecībā, kurā šobrīd vidējā bruto alga ir 871 eiro. Par šo jomu pamatīgi bažījās kokrūpniecība.

“Ja šajā tirgū neatrisinās ēnu ekonomikas jautājumu un viņi sāks konkurēt ar aplokšņu algām pret rūpniecisko un visu citu pārējo baltajām algām, mēs vienkārši zaudēsim cilvēkus, jo būsim godīgi, cilvēkam interesē šobrīd, cik viņš saņem uz rokas,” saka Klauss.

Pieaugot algu spiedienam privātajā sektorā, tas aug arī valsts sektorā, jo tās mēdz konkurēt par vieniem un tiem pašiem speciālistiem, piemēram, enerģētika, būvniecības, finanšu vai informācijas tehnoloģiju jomas.

“Protams privātajā sektorā maksā tradicionāli vairāk. Bet ja tā algu atšķirība ir pārāk liela, tad protams, ir šis spiediens uz publisko sektoru. Nevarēs maksāt tik pa daudz, valsts pārvaldei citas priekšrocības Sociālās garantijas, stabilitāte un mierīgs darbs nekā privātajā,” norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tāpēc ministrijas arī jaunu politisko iniciatīvu kontekstā lūgušas algu palielinājumu, tomēr ministre apņēmusies nepieļaut trekno gadu manieres. Ministre pagaidām kā gana labu novērtējusi pērn ieviesto iespēju labāko speciālistu noturēšanai-  iestāžu vadītājiem ļaut 5% no darbiniekiem noteikt kā atslēgas cilvēkus un tiem maksāt lielākas algas nekā parasti.

TOP komentāri

  • Ina
    +20 +20 0

    Ina

    Kā nav kauna rakstīt tādas aplamības. Neesmu no nabadzīgo slāņa, taču savu paziņu lokā nezini gandrīz nevienu, kura augstāk minētā vidējā alga būtu tādā līmenī. Saliekot kopā bagātnieku algu ar minimālās algas saņēmēju sanāk vidējā alga ar ko dižoties Eiropas savienības priekšā ar rādītājiem par iedzīvotāju dzīves līmeni. Taču šī statistika nekad nav bijusi reālās dzīves atspoguļojums. Cik var pazemot iedzīvotājus ar šādiem paziņojumiem????
  • Anita Mašina
    +14 +14 0

    Anita Mašina

    Kārtējais raksts- Valstī viss ir kārtībā. Cik tūkstoši Latvijas iedzīvotāji saņem mazāk par 500 eiro?
  • Edite Luika

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

ASOCIĀCIJU TESTS! Mēs uzminēsim, kā Tu pavadīji vasaru!

ASOCIĀCIJU TESTS! Mēs uzminēsim, kā Tu pavadīji vasaru!

Vasaru pārsvarā pavadīji siltās zeķēs, vērojot lietus lāses aiz loga, vai arī gluži pretēji – aktīvi sportojot brīvā dabā, pa vidu daudziem koncertiem un festivāliem? Godīgi aizpildi šo testu un skaties – vai mēs spēsim uzminēt, kāda patiesībā bija Tava vasara!

Renārs Zeltiņš pirmo reizi Stokholmā

Renārs Zeltiņš pirmo reizi Stokholmā 2

Klāt ”Zelta kruīza: Rīga-Stokholma” nākamā epizode, kurā ”Tallink” kuģa ”Romantika” jaunais kruīza vadītājs Renārs Zeltiņš nonāk Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Šī ir pirmā Zeltiņa viesošanās gan Stokholmā, gan Zviedrijā vispār. Viss ir nevainojami – laiciņš saulains, pilsēta skaista, ko redzēt daudz. Stokholmā laiks paiet tik ātri, ka drīz vien jāsteidzas atpakaļ uz kuģi.

Lasi vēl