VID dīkstāves pabalstos un algu subsīdijās izmaksājis vairāk nekā deviņus miljonus eiro

3 komentāri

Tautsaimniecības atbalstam dīkstāves pabalstos un algu subsīdijās līdz šim izmaksāti vairāk nekā deviņi miljoni eiro. Kā skaidro Valsts ieņēmumu dienestā (VID), šoreiz kritēriji vieglāki un arī pieteicēju aktivitāte lielāka nekā iepriekšējās ārkārtējās situācijas laikā.

Ārkārtējā situācija Latvijā spēkā jau kopš 9. novembra, taču valdības lēmumi par papildu atbalsta pasākumiem tautsaimniecībai gan prasīja vēl vairākas nedēļas. Tagad tie jau stājušies spēkā, un, līdzīgi kā pērn pavasarī, administrēšana uzticēta Valsts ieņēmumu dienestam.

Saņemti aptuveni 12 500 iesniegumu par dīkstāves pabalstu un subsīdiju piešķiršanu. Kopumā izmaksāti vairāki nekā deviņi miljoni eiro. Pie atbalsta var tikt ne tikai uzņēmumi, bet arī pašnodarbinātie un patentmaksas maksātāji. Šīm personām kopā izmaksāts vairāk nekā miljons. grafikas

Kā norāda VID vadītāja Ieva Jaunzeme, atšķirībā no pirmās ārkārtējās situācijas, pateicoties vieglākiem kritērijiem, šoreiz atteikumu ir krietni mazāk, pamatā tiem, kuri nestrādā jau ilgāku laiku. Aktivitāte lielāka nekā pavasarī.

“Pieteikušies tieši to nozaru pārstāvji, kuri arī ir dīkstāvē – ēdināšana un mazumtirdzniecība. Svarīgi, ka valdība ar atbalsta pasākumiem atturējusi no došanās bezdarbā desmitiem tūkstošu cilvēku,” saka Jaunzeme.

Minimālā dīkstāves pabalsta summa ir 330 eiro mēnesī, taču par novembri aprēķins sākās vien no 9. datuma. Attiecīgi vidējās pabalstu summas sanākušas zem trīs simtiem. “Tas ir ļoti būtiski, ka nav šo ļoti, ļoti mazo pabalstu, kas iepriekšējo reizi, kad bija divi eiro, trīs eiro. Tas ir ļoti labi, ka cilvēks tomēr saņem jūtamu atbalstu.”

VID saņēmis arī vairāk nekā tūkstoš iesniegumu par apgrozāmo līdzekļu grantu piešķiršanu. Šim risinājumam gan manuāli jāvērtē atbilstība valsts atbalsta nosacījumiem, tāpēc ar izskatīšanu sokas gausi.

“Tās astes sāks nedaudz vēlāk līst ārā.” Ekonomists Dainis Gašpuitis vērtē, ka pavasarī pieļautās kļūdas ir ņemtas vērā, taču uzskata, – valstij ir iespējas sašaurināt sietu un tautsaimniecību atbalstīt vairāk, gan uzņēmumus, gan iedzīvotājus.

“Nevajadzētu mums sevi salīdzināt ar NHL vai NBA spēlētājiem arī attiecībā uz ekonomiku – citās valstīs citas iespējas -, bet es domāju, ka šobrīd varam atļauties vismaz no sociālā skatpunkta būt nedaudz atbalstošāki no valsts puses,” norāda ekonomists.

Par līdzšinējiem tautsaimniecības atbalsta pasākumiem šodien valdību informēja Ekonomikas ministrija.