Valsts kontrolei ir grūtības izsekot miljardiem eiro izlietojumam valsts iestādēs un pašvaldībās

18 komentāri

Valsts kontrole izvētījusi valsts iestāžu darbu pagājušajā gadā. No pārskata redzams, ka joprojām ir grūtības izsekot vismaz deviņu miljardu eiro izlietojumam. Lai gan gadu no gada situācija uzlabojas, revidenti nesniedz pozitīvu atzinumu par valsts finanšu pārskatu. Nepilnības atrastas arī izdevumos pandēmijas apkarošanai.

Valsts kontroles revīzija par saimniecisko gadu ir lielākais pārskats, kas apvieno visu ministriju, valsts iestāžu un pašvaldību pārskatus.

“Tas ir svarīgi, lai iedzīvotājiem nodrošinātu saprotamu informāciju par valsts finansēm, svarīgi Saeimai, plānojot budžetu, un tas ir svarīgi ārvalstu investoriem un reitingu aģentūrām, lai saprastu, kāds ir Latvijas patiesais finanšu stāvoklis,” skaidro valsts kontrolieris Rolands Irklis.

Vērtējot pērnā gada rezultātus, pastiprināta uzmanība pievērsta uzkrāšanas principa ieviešanai Valsts ieņēmumu dienestā, kā arī pašvaldību reformas ietekmei uz vietvaru gada pārskatiem.

Būtiskākās nepilnības esot ar uzkrāšanas principa ieviešanu – tas paredz grāmatvedības sakārtošanu tā, lai Valsts kontrole varētu izsekot nodokļu ieņēmumiem, tā parādiem un izdevumiem.

“Tas, ko mēs neapgalvojam – ka VID nezinātu šīs saistības un prasības. Viņi zina, bet tā informācija par nodokļu saistībām un prasībām nav uzskaitīta tā, lai mēs no šīs informācijas varētu sagatavot pārskatu. Ieņēmumi, par kuriem mēs nevaram iedot savu atzinumu, ir gandrīz deviņi miljardi,” teic Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere.

Uzkrāšanas principu valsts kontrole mudina ieviest jau 15 gadus, un valdība ir noteikusi, ka jaunajai grāmatvedības uzskaitei jāstājas spēkā jau šogad.

“Tā ir grāmatvedības programma, vienkārši sakot. Tai bija jābūt piegādātai jau šā gada 2. janvārī. Lai to īstenotu, tika noslēgts līgums, izvēloties starptautisku kompāniju “Emergen”. Viņi joprojām šo programmu mums nav piegādājuši,” norāda Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvis Andrejs Vaivars.

Jauno sistēmu ieņēmumu dienests cer saņemt līdz gada beigām, bet vai tas notiks – garantijas pagaidām nav. Par nepadarīto darbu kompānija gan naudu nav saņēmusi, tādēļ zaudējumi nav radušies. Vienlaikus, pat ieviešot šo sistēmu, joprojām būtu grūtības izsekot vēl vismaz divu miljardu izlietojumam.

“Lielākais vaininieks ir Rīgas pilsētas pašvaldība, kura nevar pienācīgā apmērā un atbilstoši tam, kā to nosaka normatīvie akti, veikt ilgtermiņa ieguldījumu inventarizāciju. Tad joprojām Lielvārdes vekselis – sen stāsts. Tiesvedība nav beigusies, tāpēc mums joprojām jārāda šie 200 miljoni kā apjoma ierobežojums,” saka Bādere.

Izvērtēti arī valsts izdevumi Covid-19 pandēmijas apkarošanai. Secināts, ka valdības iztērētais finansējums atbalsta pasākumiem pieprasīts un izmantots atbilstoši mērķiem, tomēr ir vieta arī uzlabojumiem. Piemēram, jānovērš nepilnības atbalsta saņemšanas kritērijos un jāuzrauga, lai pabalstu nepiešķir nozarēm, kas nav pandēmijā būtiski cietušas.

Attiecībā uz gada pārskatu veidošanu ministrijās valsts kontrole iesaka procesus optimizēt un centralizēt, lai padarītu raitākus. Savukārt nepilnības, kas reformas iespaidā bija konstatētas pašvaldību gada pārskatu veidošanā, jau esot novērstas.

18 komentāri