Valsts kontrole nesniedz pozitīvu atzinumu par valsts finanšu pārskatu

0 Komentāru
Valsts kontrole nesniedz pozitīvu atzinumu par valsts finanšu pārskatu
ROMĀNS KOKŠAROVS, F64

Lai arī kopumā finanšu uzskaite valstī ir sakārtojusies, pozitīvu atzinumu joprojām neļauj sniegt atsevišķi nesakārtoti jautājumi, uz kuriem Valsts kontrole norāda gadu no gada, secināts Valsts kontroles noslēgtajā revīzijā par valsts saimnieciskā gada pārskatu.

Valsts kontrole ir noslēgusi ikgadējo revīziju par valsts saimnieciskā gada pārskatu un, līdzīgi kā iepriekšējos gados, sniegusi atzinumu ar iebildi.

Valsts saimnieciskā gada pārskats sniedz informāciju par valsts darbības rezultātiem un finansiālo stāvokli, to sagatavo Finanšu ministrija. Saimnieciskā gada pārskatā apvienoti 13 ministriju un 13 centrālo valsts iestāžu, Saeimas un Valsts kontroles gada pārskati, 119 pašvaldību pārskati un valsts budžeta finanšu uzskaites pārskati. Valsts kontroles veiktās revīzijas mērķis ir sniegt atzinumu Latvijas iedzīvotājiem, Saeimai un valdībai, kā arī ārvalstu investoriem un reitingu aģentūrām par to, vai šajā pārskatā norādītā informācija ir pareiza un ticama.

Iebildes iemesli lielākoties ir iepriekšējos periodos nesakārtoti jautājumi, uz kuriem Valsts kontrole norāda jau vairākus gadus. Tie ir apjoma ierobežojumi, kas nozīmē, ka Valsts kontrolei nebija iespējams gūt pārliecību un noteikt kļūdas apmēru neveiktu gada slēguma inventarizāciju, nepabeigta tiesvedības procesa vai iepriekšējos gados sniegto ieteikumu ieviešanas procesa turpināšanās dēļ.

Apjoma ierobežojumi ilgtermiņa ieguldījumiem sasniedz 6% no to kopējās vērtības, jo ilgtermiņa ieguldījumos uzrādīti citām personām piederoši nekustamie īpašumi, nepamatoti samazināta zemes un būvju vērtība, ir neatbilstības pamatlīdzekļu klasifikācijā un nolietojuma normu noteikšanā, inventarizācija zemei un būvēm nav veikta pilnā apmērā.

Lielāko apjoma ierobežojuma daļu – vairāk nekā 1,6 miljardus eiro jeb 91% apjoma ierobežojuma – veido Rīgas pilsētas ilgtermiņa ieguldījumi, kas kopš 2015.gada nav atbilstoši inventarizēti. Trūkumi konstatēti arī vairāk nekā 11 miljonus eiro vērtu bioloģisko un pazemes aktīvu uzskaitē.

Apjoma ierobežojumi noteikti arī attiecībā uz ilgtermiņa un īstermiņa saistībām. Ņemot vērā, ka tiesā vēl nav izspriesta lieta sakarā ar Lielvārdes novada domes bijušā priekšsēdētāja rīcību, kurš, neievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību pašvaldību aizņēmumu saņemšanai un pārkāpjot savam amatam noteiktās pilnvaras, 2015.gadā pašvaldības vārdā noslēdza darījumu ar “Riverside HK Ltd” par parādzīmi/vekseli 200 miljonu eiro vērtībā, Valsts kontrole nevarēja iegūt ticamus, pietiekamus un atbilstošus pierādījumus par šī darījuma iespējamo ietekmi vai tās neesamību uz saimnieciskā gada pārskatu.

Joprojām Valsts kontrole nevarēja gūt pārliecību arī par to saimnieciskā gada pārskatā uzrādīto posteņu pareizību, kuri saistīti ar valsts parāda vadībā izmantotajiem atvasinātiem finanšu instrumentiem, jo Valsts kase turpina ieviest iepriekš sniegtos ieteikumus attiecībā uz atvasināto finanšu instrumentu vērtības noteikšanas metodi, efektivitātes novērtējumu un valsts parāda apkalpošanas izdevumu prognozēšanu.

Tāpat Valsts kontrolei nebija iespējams iegūt pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus tam, vai saimnieciskā gada pārskatā uzrādītā īstermiņa saistību par ārvalstu finanšu palīdzību un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem pasākumiem vērtība 169 miljoni eiro ir precīza un ticama, jo Valsts kase šim bilances postenim nav veikusi pārskata gada slēguma inventarizāciju.

Valsts kontrole nevar izteikt atzinumu arī par saimnieciskā gada pārskatā uzrādīto nodokļu ieņēmumu, izņemot ieņēmumus no nekustamā īpašuma nodokļa, ko administrē pašvaldības, ieņēmumu no nodevām, naudas sodu un citu nenodokļu ieņēmumu pilnīgumu – šie ieņēmumi joprojām netiek uzskaitīti pēc uzkrāšanas principa, un ieteikumu ieviešana turpinās.

Būtiskākais notikums saimnieciskā gada pārskata kontekstā ir plānotā uzkrāšanas principa ieviešana nodokļu uzskaitē no 2021.gada, tāpēc revīzijā Valsts kontrole vērtēja, vai ir veikti nepieciešamie priekšdarbi. Uzkrāšanas princips ir grāmatvedības uzskaites princips, saskaņā ar kuru darījumi un citi notikumi tiek atzīti tad, kad tie rodas, nevis tikai tad, kad tiek saņemta vai samaksāta nauda. Ieviešot uzkrāšanas principu, saimnieciskā gada pārskatā tiks atklāta patiesāka informācija par valsts saistībām, prasībām un ieņēmumiem, kā arī tiks veicināta precīzāka valsts budžeta plānošana.

Uzkrāšanas principa ieviešanai nodokļu uzskaitē ir 15 gadus sena vēsture. Pirmo reizi uz tā ieviešanas nepieciešamību Valsts kontrole norādīja 2006.gadā. 2014.gadā Finanšu ministrija apņēmās uzkrāšanas principu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu uzskaitē ieviest, un 2016.gadā to atbalstīja arī Ministru kabinets.

Tātad 2021.gada saimnieciskā gada pārskatam, par kuru Valsts kontrole sniegs atzinumu nākamgad, būtu jābūt pirmajam, kurā iekļauts atbilstoši uzkrāšanas principam sagatavots ikgadējais pārskats par VID administrētajiem nodokļiem, nodevām un citiem tā administrētajiem uz valsts budžetu attiecināmiem maksājumiem – nodokļu bilance.

Tomēr, veicot revīziju par VID īstenotajiem pasākumiem, lai nodrošinātu uzkrāšanas principa ieviešanu, Valsts kontrole atklāja būtiskus trūkumus, kas liek apšaubīt, vai šo mērķi izdosies sasniegt noteiktajā termiņā. VID nav spējis saskaņā ar normatīvajā aktā prasīto noteikt VID ikgadējā nodokļu pārskata sākuma atlikumu 2021.gada 1.janvārī, nedz arī sākt VID administrēto nodokļu un nodevu maksājumu grāmatvedības uzskaiti atbilstoši uzkrāšanas principam. Procesi attiecībā uz uzkrāšanas principa ieviešanu nav bijuši pietiekami labi pārvaldīti un uzraudzīti.

0 Komentāru