Valsts kavē norēķinus ar slimnīcām par Covid-19 tēriņiem

1 komentārs

Reģionālās slimnīcas zvana trauksmi par valsts nenokārtotām finansiālajām saistībām. Slimnīcām bijis solīts segt visus tēriņus, kas saistīti ar Covid-19 slimnieku ārstēšanu. Tas attiecas gan uz mediķu piemaksām, gan uz individuālo aizsardzības līdzekļu iegādi, gan uz investīcijām, kas veiktas, aprīkojot Covid-19 nodaļas. Tomēr norēķini kavējas jau pusgadu, vēsta TV3 Ziņas.

Kamēr lielajām universitāšu slimnīcām problēmu neesot, jo tām finanšu plūsma ir atšķirīga, situāciju par sarežģītu sauc reģionālās slimnīcas. Lai gan valdība ne vien solījusi, bet arī atvēlējusi miljonus, ko novirzīt Covid-19 pacientu ārstēšanai un citiem ar vīrusa apkarošanu saistītiem tēriņiem, jau mēnešiem valsts nespēj par veiktajiem darbiem norēķināties pilnībā.

Uģis Muskovs
Vidzemes slimnīcas vadītājs

”Daži maksājumi mums jau kavējas kopš janvāra. Teiksim, par virstundām, par individuālo aizsardzības līdzekļu kompensācijām. Jāatzīst, ka ar Covid-19 piemaksām situācija uzlabojas. Šī apmaksa tiek veikta pēc pāris mēnešiem, pretējā gadījumā slimnīcām būtu grūti ārstniecības personām izmaksāt šo 100% piemaksu.”

Slimnīcu vadītāji neslēpj, ka par situāciju ir norūpējušies. Nezinot, kad tiks saņemta solītā atmaksa par Covid-19 tēriņiem, nozīmē, ka gada izskaņā varētu iestāties situācija, kurā trūkst finansējuma iestādes pamatdarbību nodrošināšanai.

Ingūna Liepa
SIA ”Cēsu klīnika” valdes priekšsēdētāja

”Nauda, kas pašlaik mums ir iesaldēta, ir apmēram viena mēneša finansējums. Un tas var atsaukties ziemā, kad pacientu skaits būs lielāks. Mēs lēnām ejam uz rudeni un esam spiesti gatavoties nākamajam iespējamajam Covid-19 vilnim, ko mēs arī darām, bet tai pašā laikā vēl neesam sakārtojuši attiecības par iepriekšējo Covid-19 vilni.”

Latvijas slimnīcu biedrība lēš, ka lielajās reģionālajās slimnīcās nenokārtoto saistību apjoms pārsniedz pat vienu miljonu eiro. Lielu apjomu veido investīcijas, lai Covid-19 pacientu ārstēšanā iesaistītajām slimnīcas stiprinātu savu kapacitāti. Lai gan valdība šim mērķim februārī atvēlēja 40 miljonus eiro, par paveikto nauda atpakaļ slimnīcu kasēs atmaksāta tā arī nav.

Jevgēņijs Kalējs
Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs

”Slimnīcas ļoti daudz investēja ar solījumu no valdības puses, ka tas viss tiks samaksāts. Un diemžēl šobrīd mums jau ir augusta beigas, bet nav samaksāts no februāra. Tie ir rēķini, kur slimnīcas ir investējušas, un tās to ir darījušas tikai un vienīgi, lai glābtu tos slimniekus, lai viņus ārstētu.”

Uģis Muskovs
Vidzemes slimnīcas vadītājs

”Šobrīd mēs esam investējuši gandrīz pusmiljonu eiro, un vakar saņēmām maksājumu – 80 tūkstoši eiro. Un šie parādi kaut kā NVD un Veselības ministrijā krājas, viņi nesaka, ka nemaksās, bet ļoti ilgi ir jāgaida, un tas rada tādas zināmas bažas.”

Tikmēr Veselības ministrijā atzīst, naudas atmaksa mēdz būt lēna, tomēr par to, ka tā slimnīcu kontos nenonāks, bažām nevajag būt. Process kopumā ir birokrātisks. Rēķini par tēriņiem tiek pārbaudīti, ceļo no ministrijas uz ministriju, vēl tie jāapstiprina arī valdībai un Saeimas budžeta komisijai, līdz Nacionālajam veselības dienestam ļauts naudu ieskaitīt slimnīcas kontā. Pat ja ar papīriem viss kārtībā, procesa ilgums ir divi līdz trīs mēneši.

Sintija Gulbe
Veselības ministrijas pārstāve

”Visos procesos informācija tiek pārbaudīta, nereti tiek konstatētas arī kļūdas, kuru precizēšana un labošana, un saskaņošanas prasa laiku. Valdības noteiktā kārtība ir, ka iztērētie līdzekļi tiek apmaksāti pēc iesniegtiem dokumentiem, izejot jau iepriekš minēto ceļu. Nav nekāda pamata bažām, ka līdzekļi netiks atmaksāti.”

Slimnīcas gan saka, ka gaidīt būtu gatavas, taču gribētu redzēt skaidru maksājumu grafiku. Pretējā gadījumā tām sarežģīti sekot līdzi finanšu pieejamībai. Veselības ministrija šādu maksājumu plānu izveidot gan nesola.

1 komentārs