Valsts budžeta prioritātes ekonomikas jomā – uzņēmumu konkurētspēja un produktivitāte, kā arī mājokļu pieejamības veicināšana

1 komentārs
Valsts budžeta prioritātes ekonomikas jomā – uzņēmumu konkurētspēja un produktivitāte, kā arī mājokļu pieejamības veicināšana

Ekonomikas ministrijas kopējais budžets 2022. gadam ir 203,1 miljons eiro. Vienlaikus nākamgad plānots uzsākt Atveseļošanas fonda un Eiropas Savienības (ES) fondu jaunā plānošanas perioda atbalsta programmas kopumā vairāk nekā 1,6 miljardu eiro apmērā četros investīciju virzienos – uzņēmumu digitalizācijā, ekonomikas transformācijā un produktivitātes veicināšanā, reģionālās nevienlīdzības mazināšanā, kā arī klimata pārmaiņu mazināšanā un energoefektivitātes paaugstināšanā.

Ar mērķi paaugstināt budžeta finansējumu augstu sasniegumu zinātnes un pētniecības projektu īstenošanai, 2022. gadā tiks izveidots Inovācijas fonds 4 miljonu eiro apmērā. Plānots izveidot valsts ilgtermiņa misiju orientētas pētījumu programmas katrā no Latvijā apstiprinātajām Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) jomām – zināšanu ietilpīga bioekonomika; biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija; fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas; viedā enerģētika un mobilitāte; kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

Lai nodrošinātu finanšu pieejamību lieliem investīciju projektiem ekonomikas atveseļošanai pēc Covid-19 izraisītās krīzes, šogad izveidotajam finanšu instrumentam – aizdevums investīciju projektiem ar kapitāla atlaidi paredzēts papildināt esošos 58 miljonus eiro vēl ar 41 miljonu eiro, tādējādi sasniedzot turpat 100 miljonu eiro valsts atbalstu investīcijām. Aizdevumu programmas mērķis ir sekmēt komersantu attīstību, konkurētspēju, eksporta apjoma palielināšanu, nodrošinot finansējumu dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanai, kas ir vērsti uz jaunu ražotņu, iekārtu un tehnoloģisko procesu ieviešanu, un veicināt Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību un starptautisko konkurētspēju. Aizdevuma mērķis ir atbalstīt lielus investīciju projektus, kur projektā paredzēto ieguldījumu apjoms ir vismaz 10 miljoni eiro. Atbalstīto investīciju rezultātā līdz 2029. gadam tiks atbalstīti līdz 20 lieli projekti, radot 164 darba vietas un pētniecībai un attīstībai novirzot vismaz 6,25 miljonus eiro.

Lai sniegtu atbalstu Latvijas uzņēmumiem eksporta palielināšanā, 2022. gadā 1,2 miljoni eiro tiks investēti 21 Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības darbības nodrošināšanai. Tā kā eksporta attīstību lielā mērā noteiks ražotāju un pakalpojumu sniedzēju konkurētspēja, kas balstīta uz ražošanas efektivitātes uzlabošanu un inovāciju, ir jāsekmē augsto tehnoloģiju preču un zināšanu ietilpīgu pakalpojumu eksporta īpatsvara pieaugums. Jāveicina inovācijās balstītu sektoru attīstība un tradicionālo nozaru transformācija uz augstāku pievienoto vērtību preču un pakalpojumu veidošanu. Lai to nodrošinātu, jāmaina arī pārstāvniecību darbības virziens, piesaistot stratēģiskos partnerus inovācijās, palīdzot jaunuzņēmumiem piesaistīt investīcijas, kā arī veicinot sadarbību starp zinātniskajām institūcijām, tai skaitā ārvalstu. Piešķirot finansējumu 21 pārstāvniecības darbībai, tiks kāpināta  LIAA efektivitāte, nodrošinot Latvijas ekonomisko interešu pārstāvību un jaunu tehnoloģiju ietilpīgu projektu identificēšanu un sadarbību uzsākšanai.

Enerģētikas politikas ieviešanai un uzraudzībai, tai skaitā obligātā iepirkuma (OI) kopējo izmaksu mazināšanai, nākamgad rezervēti 71,5 miljoni eiro, savukārt elektroenerģijas lietotāju atbalstam, atbalstam aizsargātajiem lietotājiem un energoietilpīgiem uzņēmumiem 2022. gada valsts budžetā plānots novirzīt 43,6 miljonus eiro. Šis atbalsts ir būtisks gan no patērētāju maksātspējas un enerģētiskās nabadzības mazināšanas, gan no uzņēmumu starptautiskās konkurētspējas, tai skaitā eksporta, palielināšanas perspektīvas.  Savukārt 26,6 miljoni eiro tiks izlietoti naftas produktu rezervju uzturēšanai un 439 tūkstoši eiro tiks investēti enerģētikas politikas īstenošanas monitoringa veikšanā, ziņošanas sistēmas un IKT risinājumu izstrādē.

Altum īstenotās mājokļu garantiju atbalsta programmas un ”Balsts” programmas turpināšanai 2022. gadā kopumā piešķirti 9,1 miljons eiro. Mājokļu pieejamības atbalsta programmām ir nozīme ģimenes drošības veicināšanai un ģimenes pieauguma plānošanai, programma veicina nekustamā īpašuma tirgus attīstību, palielinot nekustamo īpašumu pārdošanas darījumu skaitu un dzīvojamo māju būvniecību, kā arī programmai ir būtiska ietekme uz hipotekāro kredītu tirgu.

Godīgas konkurences nodrošināšanai iekšējā tirgus un patērētāju tiesību aizsardzībā nākamgad tiks investēti 6,7 miljoni eiro. Tāpat rasta iespēja nākamgad stiprināt Konkurences padomes kapacitāti, piešķirot papildu finansējumu 168 tūkstošus eiro, lai efektīvāk izpildītu konkurences noteikumus un uzraudzītu iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbības procesu un sniegto pakalpojumu digitalizēšanā nākamgad tiks investēti 287 tūkstoši eiro.

2022. gada valsts budžeta mērķis ir veicināt turpmāku ekonomikas izaugsmi, iedzīvotāju labklājību, kā arī atsevišķu nozaru attīstību. Valdība ir apstiprinājusi nākamā gada valsts budžeta projektu, paredzot nozīmīgus papildu līdzekļus veselības, izglītības, iekšlietu un citām nozarēm. Tāpat panāktas vienošanās ar Latvijas pašvaldību savienību par jautājumiem, kas skar pašvaldību intereses.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,663 miljardu, savukārt izdevumi – 12,406 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2021. gada budžetu, 2022. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 1,078 miljardiem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 1,642 miljardiem eiro lielāki nekā 2021. gada valsts budžeta likumā.

Gala lēmumu par 2022. gada budžeta un to pavadošajiem likumprojektiem vēl jāapstiprina Saeimai.

1 komentārs