Valsts budžetā četru mēnešu laikā izveidojies deficīts 674 miljonu eiro apmērā

0 Komentāru
Valsts budžetā četru mēnešu laikā izveidojies deficīts 674 miljonu eiro apmērā
OKSANA DŽADANA, F64

Valsts budžetā šogad pirmajos četros mēnešos izveidojies deficīts 674 miljonu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Atbilstoši Valsts kases datiem par konsolidētā kopbudžeta izpildi šā gada pirmajos četros mēnešos izdevumi kopbudžetā par 674 miljoniem eiro pārsniedza ieņēmumus, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā deficīts bija būtiski zemāks jeb 11,3 miljoni eiro.

Ministrijā norādīja, ka 2021.gada sākumā veikta nozīmīga līdzekļu izmaksa no valsts budžeta atbalsta veidā Covid-19 seku mazināšanai, līdz ar ko kopbudžeta izdevumi bija par 800,2 miljoniem eiro jeb 21% lielāki nekā 2020.gada pirmajos četros mēnešos, veidojot 4,605 miljardus eiro.

2021.gadam apstiprinātā atbalsta apmērs līdz 23.maijam sasniedza 3,4 miljardus eiro jeb 11,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet faktiski piešķirtā atbalsta apmērs četros mēnešos veidoja 926 miljonus eiro, tostarp nepilni 800 miljoni eiro kopbudžeta izdevumos.

Ieņēmumu apmērs šogad pirmajos četros mēnešos kopbudžetā pieaudzis par 137,5 miljoniem eiro jeb 3,6%, sasniedzot 3,931 miljardu eiro. Savukārt nodokļu ieņēmumi kopbudžetā četros mēnešos, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu, pieauguši straujāk – par 168,9 miljoniem eiro jeb 5,9% un veidoja 3,02 miljardus eiro.

Ministrijā atzīmēja, ka aprīlī bija vērojams straujš nodokļu ieņēmumu pieaugums. Ja pirmajos trijos mēnešos nodokļu ieņēmumi kopbudžetā saņemti tuvu 2020.gada attiecīgā perioda līmenim, tad aprīlī tie iekasēti par 174,8 miljoniem eiro jeb 25,4% vairāk nekā pērn aprīlī.

Mazinot Covid-19 ierobežojumus un atjaunojoties ekonomiskajai aktivitātei, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi aprīlī pieauguši par 59,3 miljoniem eiro jeb 32,7%, akcīzes nodokļa ieņēmumi auguši par 16,8 miljoniem eiro jeb 21%, sociālās apdrošināšanas iemaksas kopbudžetā palielinājušās par 16,3 miljoniem eiro jeb 6,8%, bet uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi auguši par 15,8 miljoniem eiro jeb 49,6%.

Aprīlī atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta datiem lielākais pieaugums nodokļu ieņēmumos bija tirdzniecības un apstrādes rūpniecības nozarēs, kā arī informācijas tehnoloģiju (IT) un veselības aprūpes nozarēs.

Ierobežojumu mazināšana tirdzniecības nozarē pozitīvi atsaucās uz PVN ieņēmumiem. Gada sākumā tirdzniecībā situāciju vēl nevarēja vērtēt kā labvēlīgu, tomēr martā mazumtirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās bija par 4,6% lielāks nekā 2020.gada martā. Apstrādes rūpniecības samaksāto nodokļu pieaugumu sekmēja datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozare, klāstīja ministrijā.

Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā pārsnieguši arī plānoto apmēru, uzsvēra FM. Ieņēmumu plāns šogad pirmajos četros mēnešos pārsniegts par 163,4 miljoniem eiro jeb 5,7%.

Detalizētu analīzi pa nodokļu veidiem šobrīd ierobežo vienotā nodokļu konta ieviešana no šā gada 1.janvāra, jo daļa no iemaksātajiem nodokļiem līdz mēneša beigām paliek nesadalīta pa nodokļu veidiem. Aprīļa beigās vienotajā nodokļu kontā nesadalītā summa bija  228,4 miljoni eiro. Šie nesadalītie nodokļu maksājumi pa veidiem un kopbudžeta līmeņiem tiks attiecināti turpmākajos mēnešos pēc to sasaistes ar attiecīgām deklarācijām.

Ministrijā norādīja, ka nesadalīto nodokļu ieņēmumu apmērs četros mēnešos ietekmēja valsts speciālā budžeta ieņēmumu, kur daļa sociālo apdrošināšanas iemaksu vēl nav pārdalītas, tādējādi speciālajā budžetā veidojot 147,5 miljonu eiro deficītu, kas ir par 136,4 miljoniem eiro vairāk nekā pirms gada.

Savukārt pašvaldību budžetā no saņemtā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieskaitīti 370,6 miljoni eiro jeb 27,8% no gada plāna, kas ir par 29,3 miljoniem eiro mazāk, nekā tika plānots četriem mēnešiem.

Atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2021.gadam” pašvaldībām ir garantēta IIN prognozes izpilde, līdz ar to pašvaldību budžetos tiks ieskaitīta visa plānotā nodokļa summa. Četros mēnešos pašvaldību budžetā bija 71,8 miljonu eiro pārpalikums, par 53,4 miljoniem eiro mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Pārējās kopbudžeta ieņēmumu pozīcijās šogad pirmajos četros mēnešos bija vērojams neliels samazinājums, informēja FM. Nenodokļu ieņēmumi attiecīgajā periodā saņemti 159,1 miljona eiro apmērā, kas ir kritums par 20,8 miljoniem eiro jeb 11,6%, salīdzinot ar 2020.gada pirmajiem četriem mēnešiem, ko noteica mazāki ieņēmumi no valsts kapitālsabiedrību dividenžu maksājumiem, arī lielāks ieņēmumu līmenis pērn no noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas.

Vienlaikus FM atzīmēja, ka nenodokļu ieņēmumu samazinājums budžetā tika plānots un to ieņēmumi valsts pamatbudžetā par 18,4 miljoniem eiro jeb 18,1% pārsniedz plānu, galvenokārt saistībā ar iepriekš neplānotiem Valsts kases eiroobligāciju papildu emisijas prēmijas ieņēmumiem. Neliels samazinājums kopbudžetā bijis arī ieņēmumiem no ārvalstu finanšu palīdzības, kas sarukuši par 8,4 miljoniem eiro jeb 1,3%, veidojot 621,8 miljonus eiro.

FM skaidroja, ka kopbudžeta izdevumu pieaugumu, salīdzinot ar 2020.gada pirmajiem četriem mēnešiem, galvenokārt noteica izmaksātais atbalsts Covid-19 seku mazināšanai tautsaimniecībai. Izdevumi pamatā veikti valsts budžeta līmenī, līdz ar ko valsts pamatbudžeta deficīts šajā periodā sasniedza 658,4 miljonus eiro.

Izmaksātais atbalsts Covid-19 seku mazināšanai visvairāk palielinājis kopbudžeta izdevumus sociāla rakstura maksājumiem, norādīja FM. Šie izdevumi, kas tostarp veikti dažādiem pabalstiem, bija 1,933 miljardi eiro, kas bija par 746,8 miljoniem eiro jeb 63% vairāk nekā pērn pirmajos četros mēnešos. Izdevumu pieaugumu veidoja veiktās izmaksas nodarbināto dīkstāvēm un algu subsīdijām, arī granti uzņēmumiem apgrozāmajiem līdzekļiem 355,7 miljonu eiro apmērā.

Tāpat līdz aprīļa beigām 187 miljoni eiro izmaksāti ģimenēm ar bērniem 500 eiro pabalsta veidā un 109,4 miljoni eiro – pensionāriem un personām ar invaliditāti 200 eiro pabalstos. Savukārt izdevumi pensijām, ņemot vērā oktobrī veikto indeksāciju, palielinājušies par 47,8 miljoniem eiro jeb 6,1%.

Nozīmīgs pieaugums četros mēnešos bijis izdevumiem slimības pabalstiem, kas valsts speciālajā budžetā veikti 122,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 35,2 miljoniem eiro jeb 40,3% vairāk nekā 2020.gadā, ko noteica pieaugušais slimības pabalsta saņēmēju skaits, tostarp paplašinot iespējas iedzīvotājiem pieteikties pabalstam saistībā ar Covid-19.

Atbilstoši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem 2020.gadā vidēji mēnesī izmaksāti 44 600 slimības pabalstu, bet 2021.gadā šis rādītājs pieaudzis līdz 62 300. Tostarp 40% gadījumu šī atbalsta izmaksas bija saistītas ar Covid-19 radītu darbnespēju.

Savukārt izdevumi bezdarbnieka pabalstiem šogad pirmajos četros mēnešos samazinājušies un bija 46,2 miljoni eiro, kas ir par 8,5 miljoniem eiro jeb 15,6% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, ko ietekmēja vidējā pabalsta apmēra samazinājums. Atbilstoši VSAA datiem pabalsta vidējais apmērs sarucis no 362 eiro pērn līdz 314 eiro vidēji šogad pirmajos četros mēnešos. Tas saistīts ar izmaiņām likumdošanā, mainot bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu un apmēru, kas stājās spēkā no 2020.gada 1.janvāra.

Kopbudžeta izdevumi atlīdzībai šā gada pirmajos četros mēnešos veikti par 54,7 miljoniem eiro jeb 6,8% lielākā apmērā nekā pirms gada, veidojot 857,2 miljonus eiro. Pieaugumu lielākoties nodrošināja lielāki izdevumi veselības nozares un iekšlietu sistēmas darbinieku atlīdzības izmaksai, tostarp piemaksu veidā par darbu Covid-19 apstākļos. Nedaudz zem 2020.gada janvāra-aprīļa izdevumu līmeņa veikti izdevumi precēm un pakalpojumiem, kas samazinājušies par 5,1 miljonu eiro jeb 1,2% un veidoja 424,3 miljonus eiro.

Izdevumi subsīdijām un dotācijām veikti 2020.gada līmenī, proti, to apmērs audzis par 5,7 miljoniem eiro jeb 0,7%, sasniedzot 867 miljonus eiro. FM atzīmēja, ka izdevumi veselības nozares finansēšanai subsīdiju un dotāciju veidā, pamatā ārstniecības iestādēm, šā gada pirmajos četros mēnešos palielinājušies par 144,4 miljoniem eiro jeb gandrīz 40% gan saistībā ar budžetā plānoto atalgojuma celšanu mediķiem, gan arī saistībā ar Covid-19.

Savukārt mazāki izdevumi bijuši Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un lauksaimniecības fondu īstenošanai, tāpat pērn aprīlī 100 miljoni eiro tika piešķirti “Attīstības finanšu institūcijai “Altum””, kas attiecīgi iezīmē samazinājumu izdevumos šogad.

Tajā pašā laikā kapitālie izdevumi kopbudžetā samazinājušies par 29 miljoniem eiro jeb 11,8%. Tie veikti 216,9 miljonu eiro apmērā, bet mazāku apmēru nekā pērn pirmajos četros mēnešos ietekmēja izdevumu samazinājums pašvaldībās ES investīciju projektiem, tāpat arī izdevumu samazināšanās valsts budžetā Nacionālajos bruņotajos spēkos.

0 Komentāru