Valdība vienojusies par 2022. gada valsts budžeta prioritātēm

2 komentāri
Valdība vienojusies par 2022. gada valsts budžeta prioritātēm

Valdība apstiprinājusi priekšlikumus valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem nākamajam gadam, paredzot nozīmīgus papildu līdzekļus 696,8 miljonu eiro apmērā. 385,8 miljoni eiro ir paredzēti valdības un nozaru prioritātēm, 270 miljoni eiro nozīmīgām investīcijām, kā arī 41 miljons eiro Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai. 2022. gada valsts budžeta mērķis ir veicināt turpmāku ekonomikas izaugsmi, iedzīvotāju labklājību, kā arī atsevišķu nozaru attīstību.

2022. gadam nepieciešamais finansējums šogad sākto pasākumu turpināšanai ir 45,8 miljoni eiro. Piemēram, veselības nozarē plānots finansējums sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, autiskā spektra diagnostikai bērniem un paplašinātai epidurālās anestēzijas pieejamības dzemdībās nodrošināšanai. Tāpat paredzēts turpināt pasākumus Covid-19 pandēmijas izraisītas ilglaicīgas negatīvas ietekmes uz sabiedrības psihisko veselību mazināšanai. Izglītības nozarē paredzēti līdzekļi pirmsskolas pedagogu minimālās algas likmes palielināšanai līdz 872 eiro, stipendiju apmēra un skaita palielināšanai, kā arī sociālo stipendiju nodrošināšanai studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm. Tāpat ieplānots finansējums dzelzceļa publiskajai infrastruktūrai un dotācija zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, kā arī citiem pasākumiem.

Papildus valdība lēma par 2022. gada valsts budžetā atbalstāmām prioritātēm 220,1 miljona eiro apmērā. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam papildus paredzēti 40,6 miljoni eiro – 35 miljoni eiro medicīnas personālam, bet 5,6 miljoni eiro rezidentiem. Pedagogu darba samaksas pieaugumam atbilstoši grafikam paredzēti 15,2 miljoni eiro, savukārt iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam – 20,7 miljoni eiro.

Būtisks papildu finansējums paredzēts veselības nozarei, 30 miljonus eiro atvēlot onkoloģijai – kompensējamo zāļu iegādei, iekārtām un aprīkojumam. Paliatīvās aprūpes nodrošināšanai papildus paredzēti 4,6 miljoni eiro. Tāpat papildu līdzekļi paredzēti ierīcēm insulīna pastāvīgai ievadīšanai bērniem, kā arī valsts apmaksātās medicīniskās apaugļošanas programmas paplašināšanai.

Zinātnes bāzes finansēšanai, fundamentāliem un lietišķiem pētījumiem paredzēti 10,6 miljoni eiro, savukārt darba ar jaunatni kvalitatīvas un ilgtspējīgas sistēmas izveidei un attīstībai, tai skaitā jauniešu līdzdalības veicināšanai vēl papildu 0,75 miljoni eiro. Vienlaikus Mediju atbalsta fonda darbības nodrošināšanai papildus paredzēti 2,6 miljoni eiro.

Viena no valdības galvenajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana. 2021. gadā veikto darbaspēka nodokļu izmaiņu rezultātā tika mazināts darbaspēka nodokļu slogs (nodokļa ķīlis) zemu ienākumu saņēmējiem, kas gan joprojām ir nedaudz augstāks nekā pārējās Baltijas valstīs. Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, ir nepieciešams turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem. Attiecīgajām izmaiņām 2022. gadā plānoti 93,8 miljoni eiro, paredzot, ka neapliekamais minimums no nākamā gada 1. janvāra būs 350 eiro, bet no 1. jūlija – 500 eiro mēnesī.

Nozaru prioritātēm nākamā gada valsts budžetā iekļauti 100,2 miljoni eiro. Neatkarīgo iestāžu pasākumiem paredzēts 10,1 miljons eiro, 5,3 miljoni eiro – ar valsts drošību saistītiem prioritāriem pasākumiem, bet vēl 4,4 miljoni eiro kopīgiem pasākumiem.

2022. gada budžeta fiskālā telpa jaunām politikas prioritātēm, kurām nepieciešami papildu kārtējie izdevumi, ir nepilni 311 miljoni eiro. Papildus šai telpai ir iespējams atbalstīt investīciju projektus un atbilstoši nepieciešamībai finansēt ar Covid-19 krīzi saistītos ārkārtas pasākumus.

Investīcijas 270 miljonu eiro apmērā paredzēts ieguldīt dažādos nozīmīgos projektos, tostarp 57,7 miljonus eiro novirzīs valsts reģionālo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai, bet 50 miljonus eiro – Zemkopības ministrijas nozaru infrastruktūras pilnveidošanai un tehniskā nodrošinājuma atjaunošanai. Pašvaldību projektiem paredzēts atvēlēt 100 miljonus eiro (30 miljonus eiro kā grantus un 70 miljonus pašvaldību aizņēmuma limita palielinājumam).

Tāpat paredzētas investīcijas Latvijas militārās un aizsardzības industrijas attīstības projektiem, speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei, valsts sociālās aprūpes centru infrastruktūras sakārtošanai un kapitālieguldījumiem un investīcijām Veselības ministrijas padotības iestādēs.

Paredzēts arī ieviest finanšu instrumentu aizdevumiem uzņēmumiem saistībā ar Covid-19 krīzi 41 miljona eiro apmērā.

Īstenojot nozaru darba samaksas palielināšanu, atgriezeniskais efekts budžetā no nodokļu ieņēmumiem mērāms teju 48 miljonu eiro apmērā. Papildus tiek piemērotas korekcijas, kas ļauj īstenot apstiprinātos prioritāros pasākumus.

2 komentāri