Valdība iepauzējusi plānus par autoratlīdzību režīma atcelšanu. Kas tālāk?

2 komentāri

Pamatīgu vētru šonedēļ sacēla Finanšu ministrijas piedāvājums jau no nākamā gada atteikties no speciālā nodokļu režīma – autoratlīdzībām. Pēc lielas kritikas ideja iepauzēta, bet kas notiks tālāk?

Pērn teju 40 000 cilvēku bija reģistrēti par autoratlīdzību saņēmējiem. Finanšu ministrija norāda, ka idejiski autoratlīdzību statusam atbilstu vien kādi 5000 – rakstnieki, mūziķi, mākslinieki un citas radošās profesijas. Pārējie to izmantojot nodokļu optimizācijas nolūkos, aptverot finanšu pakalpojumu, mazumtirdzniecības, ēdināšanās, sporta nodarbību un daudzas jomas. Uz sociālo iemaksu rēķina.

Lai risinātu šī sociālā spilvena trūkumu, valdība jau vienojusies ieviest minimālās sociālās iemaksas. Pieņemot, ka minimālā alga nākamgad būs 500 eiro, tie minimālā iemaksa būtu aptuveni 170 eiro.

Vienlaikus Finanšu ministrija piedāvāja no 2021. gada atcelt speciālo režīmu autoratlīdzībām. Tā vietā konkrētās personas varētu vai nu reģistrēt saimniecisko darbību vai piemērot tādu pašu režīmu kā tiem, kuri saņem atlīdzību uz uzņēmuma līguma pamata. Faktiski tāds pats nodokļu režīms kā algota darba ienākumam. Kategoriski pret Finanšu ministrijas iecerēm bija Latvijas radošās aprindas.

“Mēs to traktējam tiešām kā vēršanos pret nacionālo kultūru. Piedodiet, bet tā tas ir.” Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja Rūta Muktupāvela uzsver, ka radošā darba darītājiem šis faktiski atņems piektdaļu no ienākumiem. Šādu cīņu pret nodokļu optimizētājiem viņa raksturo kā sišanu ar veseri pa odiem. Neizpratni arī radīja, ka šādas vērienīgas izmaiņas piedāvātas vien četrus mēnešus pirms spēkā stāšanās – daudzviet pasākumi nākamajam gadam jau saplānoti.

“Nozare vienkārši tam nav sagatavota. Finansējums jau sadalīts, budžets pieņemts. Mēs tagad ne no šā, ne no tā nozarei, kas tāpat jau visvairāk cietusi no Covid-19, tik strauji ieviešam nodokļu režīma maiņu… Tad nozare vienkārši izbeidzās,” teic Muktupāvela.

“Ņemot vērā radošās industrijas un arī Kultūras ministrijas pretsparu no valdības sēdes darba kārtības šonedēļ izņēma autoratlīdzību jautājumu, lai meklētu pusēm pieņemamāku risinājumu.”

Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons (NA) uzsver, ka visvairāk autoratlīdzību saņēmēju strādā vienlaikus vairākos nodokļu režīmos. Idejisks risinājums varētu būt viens saimnieciskais konts, no kura novilktu konkrētus nodokļus no konkrētiem ieņēmumiem.

“Mums ir jāņem vērā, ka tomēr ir cilvēki, piemēram, rakstnieki pensijas gados, kuriem honorāri ir nelieli, tie ienāk neregulāri. Ja viņam jākļūst par pašnodarbināto darbinieku un jāmaksā katru mēnesi, pat ja ienākumu nav, tas viņam rada tikai zaudējumus,” pauž Jansons.

Finanšu ministrija atbalsta domu par vienotu saimniecisko kontu, taču tur vēl jārunā ar pašām komercbankām. Patlaban kopā ar Labklājības un Kultūras ministriju tiekot meklēts labākais risinājums, taču pašreizējā situācija ar desmitiem tūkstošu autoratlīdzību saņēmēju nevarot vairs turpināties.

“Šobrīd pārāk daudz cilvēku ir ģēniji Latvijā, unikāli. Jāatrod tas līdzsvars starp mūzas piesitienu un vienkārši darbu.”

Ar iespējamu risinājumu autoratlīdzību problēmai, nākt klajā iecerēts tuvāko nedēļu laikā.