Tiks reformēta valsts galvoto studiju kredīta sistēma

Pievienot komentāru
Tiks reformēta valsts galvoto studiju kredīta sistēma
DĀVIS ŪLANDS, F64

Strauji tuvojas brīdis, kad plānots ieviest valsts galvoto studiju un studējošo kredītu sistēmas reformu, kas paredz palielināt augstākās izglītības pieejamību studētgribētājiem. Galvenās izmaiņas paredz to, ka šo kredītu saņemšanai vairs nebūs jāmeklē otrs galvotājs. Taču pagaidām, kamēr darbs vēl turpinās, ir tikai cerības, ka lolotās ieceres ieraudzīs dienas gaismu.

Esošā valsts galvoto studiju un studējošo kredītu sistēma ir smagnēja, turklāt, lai saņemtu aizdevumu, jānodrošina privātais galvotājs. Taču simtiem studētgribētāju šādu iespēju nav, liedzot iespējas mācīties. Pēckrīzes gados kredītu skaits mazinājies no 6500 līdz 1500 gadā.

Šo kredītu izsniegšanai palikusi tikai viena kredītiestāde – “SEB banka” pērn piešķīra kredītus 9,4 miljonu eiro apmērā – vidēji 6000-7000 eiro vienam studentam. šobrīd turpinās kredītu izsniegšana šim gadam, skaita ziņā situācija nav uzlabojusies. Studenti kopā ar ierēdņiem, baņķieriem turpina strādāt pie jaunas vienkāršākas, modernākas sistēmas un pats galvenais – lai nebūtu jāmeklē galvotājs.

Tiekot darīts viss, lai reformu izdotos realizēt līdz aprīlim, kad beidzas līgums ar “SEB banku”. “Es ļoti ceru ja viss notiek un jaunie spēles noteikumi ierauga dienas gaismu, daudziem palielinātos iespējas studēt. Valsts budžetā aizlikta naudiņa nākamajam gadam paredzēta, prognozēta tādā apmērā, lai būtu vidēji iespēja paņemt 2000 kredītus,” saka Latvijas Studentu apvienības prezidente Justīne Širina.

Privātā galvotāja vietā stātos attīstības finanšu institūcija “Altum”, tātad valsts uzņemtos risku kopā ar bankām. Iestādē neplāno galvojumu piešķirt katram studentam atsevišķi, ir doma, ka tas darbosies kā portfeļa garantija.

“Mēs izsniegsim garantiju bankas kopējam portfelim, kas ir instruments, kas ir moderns arī citās valstīs, Latvijā tas jau tiek realizēts uz uzņēmējiem. Pēc šāda principa darbojoties, tas būs ātrāk un efektīvāk,” pauž “Altum” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Pirmajā gadā “Altum” varētu izsniegt garantijas 3 miljonu eiro apjomā, četru gadu laikā tā pieaugtu līdz 12 miljoniem eiro. Uz jauno sistēmu gaida arī “SEB banka”, kas viena pati piekususi izsniedzot šos kredītus.

“Tā nav naudas mašīna, tā ir ārkārtīgi ilgtermiņa investīcija, kurai atdevi izrēķināt pat ir sarežģīti. Tas ir tā, ka.. lietas, kas tiek darīts sabiedrības labā. Manuprāt, tas mērķis ir ļoti cēls, labs, vajadzīgs,” norāda “SEB bankas” valdes loceklis Arnis Škapars.

Banka cer, ka jaunā sistēma mudinās tajā atsākt piedalīties arī citas bankas. Bet, cik liela iespēja, ka reforma tiks pabeigta laikus, vēl nav skaidrs: “Jāzina precīzi, kādi spēles noteikumi. IT cilvēkiem kaut vai – jāsaprot precīzi, kā saslēgt tās lietas – tur nianses tehniskās, kas ļoti sarežģītas. Mēs neesam parakstījuši nekādus līgumus, neviens nav parakstījis. Ārkārtīgi grūti kaut ko patreiz pateikt.”

Baņķieris uzskata, ka pēc reformas studiju un studējošo kredītam nevajadzētu palikt dārgākam, šobrīd arī topošajos noteikumos plānots paredzēts, ka bankas nevarēs noteikt likmi, kas pārsniegtu 3,5%tus.