“Swedbank”: Nelaimes gadījumā ģimenes Latvijā ir finansiāli visneaizsargātākās starp Baltijas valstīm

1 komentārs
“Swedbank”: Nelaimes gadījumā ģimenes Latvijā ir finansiāli visneaizsargātākās starp Baltijas valstīm
TOMS URBELIONIS/F64

Nelaimes gadījumā ģimenes Latvijā ir finansiāli visneaizsargātākās starp Baltijas valstīm, secināts “Swedbank” veiktajā pētījumā Baltijas valstīs.

Bankā aģentūru LETA informēja, ka vairāk nekā pusei jeb 52% cilvēku Latvijā ir kāds tuvinieks vai vairāki tuvinieki, kuri ir atkarīgi no viņa ienākumiem. Vienlaikus ir gana liels cilvēku skaits, kuriem nav nekādu uzkrājumu un nav arī dzīvības apdrošināšanas, kas nelaimes gadījumā ļautu vismaz daļēji atvieglot ikdienu ģimenei un tuvajiem cilvēkiem. Latvijā šādā situācijā ir teju katrs trešais iedzīvotājs jeb 29%, kamēr Igaunijā 24%, bet Lietuvā tikai 17% cilvēku, liecina pētījuma dati.

Nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa cilvēku atzinuši, ka kāda no ģimenes apgādnieku ilgstošas slimības vai zaudējuma gadījumā, spētu segt ikdienas tēriņus tikai no viena līdz trim mēnešiem – Latvijā 32%, Igaunijā – 28% un Lietuvā – 27%.

Pēc “Swedbank” skaidrotā, pētījums apliecina, ka cilvēki izvairās no sarunas par savu rīcību tad, ja kāds no ģimenes apgādniekiem vairs nebūtu spējīgs nodrošināt finansiālu pienesumu ģimenes budžetā. “Apzinoties šāda riska iespējamību, cilvēki tomēr nevēlas to apspriest,” secina pētījumā autori.

Savukārt kā trīs galvenos veicinošos faktorus tam, lai apdrošinātu savu vai ģimenes locekļa dzīvību, cilvēki ir minējuši ienākumu pieaugumu – kopumā 53% respondentu, ievērojamu kredītsaistību esamību – 25%, ar ikdienas darbu saistītu risku pieaugumu – 24%.

“Swedbank” Privātpersonu pārvaldes vadītājs Renārs Rūsis klāstīja, ka dzīvības apdrošināšana aizvien vēl ir tabu tēma Baltijas valstu ģimenēs, jo vairāk nekā divas trešdaļas cilvēku ar saviem ģimenes locekļiem un tuviniekiem ne reizi nav runājuši par to, kā būtu risināmi finanšu jautājumi nelaimes gadījumā.

“Protams, neviens un nekad nespēs aizstāt tuva cilvēka fizisku klātbūtni, aizstāt viņu emocionāli. Pret to nodrošināties nav iespējams. Taču ir iespējams pasargāt tuviniekus no finansiālas bedres, kas var rasties, ģimenei pēkšņi zaudējot vienu no pelnītājiem vai ilgstošas slimības gadījumā. Aprēķināts, ka vidējā summa, kas nepieciešama ģimenei, lai pielāgotos jauniem dzīves apstākļiem pēc tuvinieka zaudējuma, ir 6000 eiro,” skaidroja Rūsis.

Pēc “Swedbank” sniegtās informācijas, tikai 16% aktīvo bankas klientu ir drošības spilvens trīs un vairāk mēnešalgu apmērā, taču lielākajai daļai jeb 64% nav uzkrājumu pat vienas mēnešalgas apmērā. Tāpēc par dzīvības apdrošināšanu būtu jādomā – ja esi galvenais ģimenes apgādnieks, ja ir vecāki pensijas vecumā, kas paļaujas uz jums, ja ir hipotekārais kredīts, līzings vai citas saistības.