Strādājošiem ar mazām un vidējām algām neapliekamais minimums nākamgad varētu pieaugt līdz 500 eiro

14 komentāri

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) no trešdienas sācis tikties ar visām koalīcijas partijām, lai runātu par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm. Viens no tematiem būs iespējamās nodokļu izmaiņas. Pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Kariņš atzina, ka nākamgad varētu celt ar nodokļiem neapliekamo minimumu, bet nodokļu sistēmas pārskatīšanu viņš neatbalsta.

Pēc atgriešanās no atvaļinājuma Kariņš ar pilnu sparu meties pie valsts budžeta veidošanas, ko daudzi eksperti sauc par nopietnāko pārbaudījumu valdības pastāvēšanai. Otrdien bija publiski neizziņota tikšanās ar koalīcijas pārstāvjiem. Savukārt šodien sākās individuālu sarunu raunds ar katru no koalīcijas partijām, kas ilgs līdz 20. augustam. Valsts naudas jautājumi trešdien tika pārrunāti arī Rīgas pilī.

“Valsts budžets nākamgad būs vairāk nekā 10 miljardu eiro, kurus mēs pārdalīsim. Pieaugums ir gaidāms vairāk nekā 500 miljoni eiro, tā ir ļoti laba ziņa! Izaicinājums ir tāds, ka visas ministrijas saredz, ka vajadzētu vēl vairāk naudu pārdalīt, bet iespējas ir, kādas tās ir, un diskusijas notiek par to, kas būtu tās kopīgās prioritātes,” pauž Kariņš.

“Ministru prezidentam tas viss ir jākoordinē un jāsaskaņo, lai mums, Latvijai, būtu viens sakarīgs budžets. Es domāju, ka Ministru prezidents to ļoti labi dara,” saka Levits.

Viens no atslēgas jautājumiem solās būt nodokļu izmaiņas. Pārējie koalīcijas partneri uzstāj uz pārmaiņām jau nākamgad. Nodokļu politikas attīstības komiteja skatīti vairāki scenāriji ar nodokļiem neapliekamā minimuma celšanai līdz 500 eiro algām, kuras nepārsniedz 1200 eiro. Jāatgādina, ka šobrīd neapliekamais minimums ir diferencēts un mazākajām algām ir 230 eiro. Premjers atzina, ka izmaiņas varētu būt.

“Ir atvieglojumi, par kuriem mēs varētu vienoties, kuri nemaina sistēmu pēc būtības, bet varētu nozīmēt mazāku naudu valsts budžetā. Viens no šiem objektiem ir neapliekamais minimums, ka šo vajadzētu pacelt. Es domāju, ka tas ir pareizais virziens, tas mums valstī ir jādara, jo mums ir jāatslogo zemās algas. Tas ir ne tikai sociāli taisnīgi, tas ir efektīvs veids, kā cīnīties ar ēnu ekonomiku,” teic Kariņš.

Atsaucoties uz partneru parakstīto fiskālās disciplīnas līgumu, kas liedz veikt būtiskas izmaiņas nodokļos biežāk nekā reizi trijos gados, premjers ir skeptisks par citiem ierosinājumiem, tostarp minimālās algas celšanu no 430 līdz 500 eiro un mikrouzņēmuma nodokļa palielināšanu no 15 līdz 20 vai vairāk procentiem. Šobrīd diskusijās par budžetu nepiedalās sociālie partneri. Darba devēji satraukušies, ka Kariņa valdība turpinās, viņuprāt, neveiksmīgo Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) reformu ar neapliekamā minimuma dalīšanu atkarībā no algas lieluma, kas pavasarī radīja haosu sabiedrībā ar nodokļu deklarācijām.

“Diferencētais neapliekamais minimums nodara ļoti lielu postu Latvijas ekonomikas attīstībai, jo tas veicina lētā darbaspēka ekonomiku, un lielā mērā tas ir stimuls maksāt aplokšņu algas,” teic LDDK pārstāvis Pēteris Leiškalns.

Kariņs gan uzsver, ka tas, cik strauji varētu palielināt neapliekamo minimumu un vai tas tiks diferencēts, būs atkarīgs no priekšā stāvošajām sarunām. Jāpiebilst, ka neapliekamā minimuma celšana līdz 500 eiro daļai strādājošo mēneša ienākumus palielinātu līdz pat 50 eiro, savukārt pašvaldību budžetos tas iesistu līdz 100 miljoniem lielu robu. Viens no priekšlikumiem ir to kompensēt, pārdalot Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu.