Starptautiskā pētījumā Latvijas pensiju sistēmu atzīst par vienu no pasaulē labākajām

145 komentāri
Starptautiskā pētījumā Latvijas pensiju sistēmu atzīst par vienu no pasaulē labākajām
ANDREJS TERENTJEVS, F64

Latvijas pensiju sistēma ir atzīta par 13. ilgtspējīgāko pasaulē, liecina starptautiskās kompānijas “Allianz” Pensiju ilgtspējas indekss 2020, kurā analizēts vairāku kritēriju kopums – demogrāfija, pensiju sistēma, valsts finansiālais stāvoklis.

Pētījumā Latvijas pensiju sistēma ir novērtēta ievērojami augstāk nekā kaimiņvalstu – Igaunijas un Lietuvas – pensiju sistēmas, kas attiecīgi ierindotas 25. un 27. vietā.

Trīs līmeņu pensiju sistēma Latvijā izveidota 2001. gadā, un tajā ir iesaistīts ikviens Latvijas iedzīvotājs.  Latvijas pensiju sistēmas 1. līmeņa uzkrājumu izmaksā šī brīža pensionāriem, bet 2. un 3. pensiju līmenis nodrošina katra cilvēka personīgos nākotnes uzkrājumus. Otrais jeb fondētais pensiju līmenis paredz, ka daļa no bruto ieņēmumiem – šobrīd 6% no sociālajām iemaksām –, tiek ieguldīti finanšu tirgos, atbilstoši izvēlētajam pensiju plānam. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros cilvēki brīvprātīgi veido uzkrājumu vecumdienām, iemaksas veicot gan paši, gan uzticot tās darba devējiem. Līdz ar to sistēmā apvienota gan katra cilvēka personiskā līdzdalība savu vecumdienu nodrošināšanā, gan paaudžu solidaritāte un uzticība sistēmai, kas atzinīgi novērtēta arī “Allianz Pensiju” ilgtspējas indeksā.

Modelējot nākotnes situācijas, pētījumā redzams, ka būtiski pieaugs pensijas vecuma iedzīvotāju skaits visā pasaulē, un tas nozīmē, ka ir jāapsver dažādi risinājumi, lai pensiju sistēma varētu pastāvēt, tostarp Latvijā.

Vienlaikus makroekonomiskie aprēķini liecina, ka katram otrajam Latvijas iedzīvotājam vecumdienās draud risks dzīvot zem nabadzības sliekšņa, atgādina Finanšu nozares asociācijā. Šādas skarbas prognozes sekmējis tas, ka aptuveni trešdaļa Latvijas darbspējīgo iedzīvotāju neveic sociālās apdrošināšanas iemaksas vai maksā tās no minimālās algas. Ja Latvijā nebūtu pensiju 2. līmenis kā integrālas pensiju sistēmas daļa, šo nabadzīgo iedzīvotāju apjoms pieaugtu par vismaz 10%-15%. Tas potenciāli radītu ļoti nopietnu spiedienu uz valsts pensijas apmēru un tās spēju izpildīt likumdošanā noteikto apsolījumu izmaksāt valsts pensiju, uzkrāto kapitālu dalot ar paredzamo mūža ilgumu.

Pēc Latvijas Bankas aprēķiniem, sabiedrības novecošanās un citu faktoru ietekmē pensiju apmērs attiecībā pret vidējo algu valstī nākotnē saruks un 2050.-2060.gadā varētu noslīdēt līdz nepilnai ceturtdaļai no minimālās algas. Par zemiem pensiju ienākumiem nākotnē brīdina arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija OECD un Eiropas Komisija.

Latvijas Bankas prognozes rāda, ka līdz ar to pensionēšanas vecuma palielināšana ir neizbēgama, savukārt spēcīga valsts fondēto pensiju shēmas darbība nodrošinās pensiju sistēmas sociālo ilgtspēju jeb cieņpilnu pensijas apmēru.

Kristīne Lomanovska, Finanšu nozares asociācijas Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētāja, “SEB Life” and “Pension Baltic SE” valdes locekle

“Demogrāfijas tendenču jeb strādājošo skaita samazināšanās un pensionāru pieauguma ietekmē valstis visā pasaulē saskaras ar izaicinājumiem pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanā. Latvija šajā ziņā nav izņēmums. Tāpēc jo būtiskāk ir visiem kopīgi apzināties esošos riskus un atbilstoši rīkoties ne tikai šodienas, bet arī nākotnes pensionāru interesēs. Te svarīgi atzīmēt, ka pensiju 2. līmenis ir pamata elements pensiju sistēmā, jo ir neatkarīgs no demogrāfiskajām tendencēm. Tāpēc samazināt iemaksas pensiju 2. līmenī (šobrīd tās ir 6% apmērā no algas), būtu nepieļaujama rīcība attiecībā pret pensiju krājējiem, kuri šādam uzkrājumu modelim uzticas, jo rēķinās ar to kā saviem iztikas līdzekļiem pensijas vecumā. Pensiju 2. līmenis nav nodoklis, bet katra strādājošā personīgā nauda – uzkrājums vecumdienām.”

Finanšu nozares asociācijas aprēķini liecina, ka vidējo pensijas 2. līmeņa atdevi 5% līdz 6% apmērā ir iespējams sasniegt, ja vadās pēc dzīves cikla pieejas, kad pirmajos darba gadu posmā uzkrājums tiek veidots aktīvākos pensiju plānos un, tuvojoties pensijas vecumam, pamazām riska līmenis tiek samazināts. Šādā veidā iespējams nodrošināt pat par 68% lielāku uzkrāto kapitālu, tātad gandrīz uz pusi lielāku pensiju.

Līdz ar to Finanšu nozares asociācija ir izvirzījusi priekšlikumu Latvijas iedzīvotājus, kas iestājas darba tirgū un nav jau norādījuši vēlamo pensiju plānu, bet ir vecumā līdz 45 gadiem, iekļaut pensiju plānos, kur ieguldījumi kapitāla vērtspapīros ir pieļaujami 75% līdz 100% robežās kā Skandināvijas valstīs. Savukārt tos, kas iestājas darba tirgū un nav jau norādījuši vēlamo pensiju plānu, bet ir vecumā no 46 līdz 55 gadiem, iekļaut pensiju plānos, kur ieguldījumi kapitāla vērtspapīros nepārsniedz 50%. Tos, kas iestājas darba tirgū un nav jau norādījuši vēlamo pensiju plānu, bet ir vecumā no 55 un vecākiem gadiem, iekļaut pensiju plānos, kur ieguldījumi kapitāla vērtspapīros nepārsniedz 25% vai nav paredzēti vispār.

Pensiju 2. līmenī uzkrāti vairāk nekā 5,5 miljardi eiro

Finanšu nozares asociācijā darīja zināmu, ka pensiju 2. līmenī kopumā līdz šim uzkrāti vairāk nekā 5,5 miljardi eiro. Tajā ir vairāk nekā 1,295 miljonu dalībnieku, kuri ik mēnesi no savas algas pensijas uzkrājumam novirza 6%, un šo uzkrājumu ir iespējams saņemt, sasniedzot valstī noteikto pensionēšanās vecumu. Turklāt no 2020. gada pensiju 2. līmeni iespējams atstāt mantojumā. Pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānu ienesīgumus pēdējo 15 gadu griezumā svārstās no 4,01% līdz 2,55%, kas apsteidz inflāciju.

145 komentāri