Situācija ir katastrofāla: no jauna piešķirtās pensijas ir vien 360 eiro

44 komentāri
Situācija ir katastrofāla: no jauna piešķirtās pensijas ir vien 360 eiro
SINTIJA ZANDERSONE, LETA

Šobrīd vidējais jaunpiešķirtās pensijas apmērs ir 360 eiro – tas ir katastrofāli maz, secina Labklājības ministrijā.

Patlaban izsniedzamo pensiju apmērus vēl nedaudz ietekmē tie darba gadi pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas, kuru laikā cilvēki īsti nevarēja ietekmēt savas pensijas apmērus, bet lielākā daļa pensiju jau atkarīga no veikto iemaksu apmēriem.

Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece LNT Ziņām atzina, – arī pašreizējās tendences neliecina, ka arī nākotnē pensiju apmēri augs.

Jau vairākus gadus pensiju 1. līmenī iemaksas veic ap miljons strādājošo, tostarp gadiem daļa strādājošo vecumdienās riskē kļūt par nabagiem. Viena trešā daļa maksātāju šīs iemaksas veic līdz minimālajai algai. Savukārt vēl 15% maksā atvieglotajos režīmos, mikrouzņēmuma nodokļa, patenta maksātāji, autoratlīdzību un lauksaimniecības nodokļu atmaksātāji – šīs personas sociālās iemaksas veic no 252 eiro mēnesī.

”Pie tā nav vainīga pensiju sistēma vai vēl kaut kas. Tā ir vide, kurā mēs atrodamies, pensiju sistēma tajā vidē un ar to ir jārēķinās,” secina Muižniece.

Kopumā, pateicoties ekonomikas pieaugumam, pērn vidējā alga, no kuras tiek veiktas sociālās iemaksas, sasniedz 900 eiro. Tomēr tas ne tuvu neliecina par to, ka tādas gaidāmas arī pensijas. To ietekmēs nodarbinātības periods, iemaksu apjoms ilgtermiņā un tiek lēsts, ka pirmais pensiju līmenis veido aptuveni 40% darba mūžā saņemtās algas, līdz ar to iedzīvotājiem savas pensijas veidošanā pašiem ir jālīdzdarbojas, veidojot papildu uzkrājumus.

”Swedbank” aptauja liecina, ka dažāda vecuma iedzīvotāji vecumdienās gribētu saņemt 774 līdz 1000 eiro pensiju, taču vienlaikus viņu interese par faktiski gaidāmās pensijas apmēru ir gana zema – 62% par to nav interesējušies. Pērn līdz 27% samazinājies to cilvēku skaits, kuri neveido uzkrājumus vispār – pārējie ieguldījuši nekustamajā īpašumā vai paļaujas uz bērniem, kā arī veido uzkrājumus, tostarp pensiju 3. līmenī. Dati liecina, ka te iesaistījušies jau vairāk nekā trešā daļa strādājošo, krājot no pāris eiro līdz 40% no saviem ienākumiem.

Plašāk par tēmu – LNT Ziņu sižetā