Saeima sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu

1 komentārs

Saeima šodien, 15. oktobrī, nodeva parlamenta komisijām 2022. gada valsts budžeta projektu un ar to saistītos likumprojektus. Parlamentārieši atbalstīja 15 likumprojektu nodošanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, tomēr atsevišķi likumprojekti tika uzticēti izskatīšanai arī citās komisijās.

Šis ir jau otrais budžets, par kura pieņemšanu Saeima lemj, strādājot attālināti. Šodien sperts pirmais solis. Valdībā apstiprinātais vairāk nekā 12-it miljardu budžets, ar koalīcijas vairākuma atbalstu nodots izskatīšanai visās komisijās.

Atis Zakatistovs, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs

“Mums ir vismaz 696,8 miljoni iemeslu, lai atbalstītu likumprojektu “Par valsts budžetu 2022. gadam”, jo būtiskākais prioritārajiem pasākumiem atbalstītais finansējums 2022. gadam ir 696,8 miljoni eiro.”

Lai gan viena no galvenajām prioritātem ir veselības aprūpe, kam nākamajā gadā papildus atvēlēti 130 miljoni eiro, opozīcijas ieskatā, pandēmijas apstākļos šāds pieaugums ir nepietiekams.

Viktors Valainis (ZZS), Saeimas deputāts

“Ja mēs skatāmies uz veselības aprūpi, tad šis budžets pēc būtības pasaka to, ka Covid-19 beigsies 1. janvārī. Šis budžets nerespektē slimnīcu izmaksu pieaugumu.”

Budžetu asi kritizēja arī opozīcijas deputāts Aldis Gobzems, kurš ētikas kodeksa pārkāpumu dēļ iepriekš bija izslēgts no dalības septiņās sēdēs. Viņaprāt, daudzi tēriņi ir nelietderīgi, piemēram, iecere par pusotru miljonu eiro Rīgā rīkot Trīs jūru iniciatīvas samitu, kurā piedalīsies 12 Eiropas valstis, kas atrodas starp Baltijas, Melno un Adrijas jūru.

Aldis Gobzems (“Neatkarīgie”), Saeimas deputāts

“Tie, kas jums stāsta, ka jābūt solidāriem šodien, paši pusotru miljonu tērēs šajā te dzerstiņā. Otrā dzerstiņā, kas ir Satversmes tiesas 100. gadadiena, par to mēs parunāsim nākamajās debatēs.”

“Gobzema kungs, nekādi dzerstiņi šeit netiek plānoti,” aicināja  Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).

Vienlaikus ar jauno budžetu Saeimai jālemj arī par izmaiņām vairākos likumos. Viens no tiem ir atlīdzības likums, kas paredz palielināt algas valsts pārvaldē strādājošajiem, lai tās vidēji būtu 80% apmērā no darba samaksas privātajā sektorā. Tādējādi plānots uzlabot ierēdniecības darba efektivitāti un kvalitāti.

“Ir likumprojekti, kas ir novēloti. Ir likumprojekti, kas ir ilgstoši novēloti. Un tad ir likumprojekti “ar bārdu”. Šis ir tāds likumprojekts. Lūdzu, atbalstiet!” aicināja Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs.

Tomēr piedāvātās izmaiņas vērtētas pretrunīgi, jo tās arī paredz no 2023. gada ievērojami celt algas valsts augstākajām amatpersonām. Valsts prezidenta algu plānots palielināt līdz 7600 eiro, kas ir kāpums par 28%. Tik pat saņemtu arī Saeimas priekšsēdētājs un premjers – abām amatpersonām tas būtu algas pieaugums pat par 42%. Ministriem algu plānots palielināt par 32%, bet Saeimas deputātiem par 9%. Algu celšanai gadā papildu būtu nepieciešami vairāk nekā seši miljoni eiro.

“Pensionāriem būtu pacēluši pensijas par 42%. To jums neatradās laika izdarīt. Sev par 42% – atradās. Nožēlojami,” pauda Valainis.

Budžetā vēl gaidāmas izmaiņas, jo politiķi sola palielināt atbalstu daudzbērnu ģimenēm, mazturīgajiem un atsevišķām citām iedzīvotāju grupām energoresursu cenu kāpuma dēļ. Gatis Suhoveckis, TV3

Jau ziņots, ka valdība otrdien atbalstīja likumprojektu “Par valsts budžetu 2022.gadam”, kurā nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,66 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 12,4 miljardu eiro apmērā.

2022.gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,62 miljardu eiro jeb 4,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2022. gadā prognozēti 7,47 miljardi eiro un izdevumi plānoti 9,263 miljardu eiro apmērā (bruto).

2022. gada valsts budžetā nozīmīgs finansējums paredzēts ārstniecības personu, pedagogu un iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam. Tāpat paredzēti nozīmīgi papildu līdzekļi ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem.

Viena no valdības galvenajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana. Plānots turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem.

Maksimālais diferencētais neapliekamais minimums, kā arī pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1. janvāra būs 350 eiro, bet no 1. jūlija – 500 eiro mēnesī.

1 komentārs