Saeima konceptuāli atbalsta finanšu nozares uzrauga pievienošanu Latvijas Bankai

Pievienot komentāru

Saeima 22. aprīlī konceptuāli atbalstīja finanšu nozares uzrauga – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas – pievienošanu Latvijas Bankai, vēsta TV3 Ziņas.

Komerciestāžu uzraudzību savulaik jau bija Latvijas Bankas pārziņā, taču pirms 20 gadu šīs funkcijas nodalīja un izveidoja Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Tagad Saeimā lemj par pēc būtības atgriezenisku rīcību – nozares uzrauga iekļaušanu centrālajā bankā. Amatpersonas iepriekš to saukušas par Latvijas finanšu sektora kapitālā remonta pēdējo posmu.

Ieskicējot reformas vērienu, Saeimai jāpieņem jauns likums un jāgroza aptuveni 20 citu, lai no 2023. gada Finanšu un kapitāla tirgus komisija jau darbotos Latvijas Bankas sastāvā. Pie ieceres ieguvumiem min efektīvāku finanšu sistēmas stabilitāti, pateicoties zināšanu un raitai informācijas apritei, operatīvāku darbu krīzes situācijās, kā arī resursu ietaupījumu.

Saeimas Budžeta komisijas vadītājs, “Attīstībai/PAR!” Mārtiņš Bondars

“Kad 13. Saeima sāka savu darbu, tad Latvijas finanšu pārvaldības un pārraudzības sektors dega zilās liesmās. Viena no Latvijas lielākajām bankām tika nolikta uz lāpstiņām un atņemta licence. Latvijas centrālas bankas vadītājs… Pret vadītāju tika izvirzīta kriminālapsūdzība un, protams, tādā visā fonā vēlme no jums, kolēģi, bija, ka kaut kas ir jādara.”

Bondars uzsvēra, ka reforma ļaus sākt jaunu ēru Latvijas finanšu sektorā. Izskanēja gan arī brīdinājumi un aicinājums likumprojektu labot otrajā lasījumā. Bažas saistītas ar potenciālu interešu konfliktu – vienā personā institūcija, kas uzrauga banku darbību, un institūcija, kas var lemt par ārkārtas palīdzību kādai bankai jeb, precīzāk, naudas aizdošanu. Vēl viena problēma saistīta ar nozares regulatora lēmumu pārsūdzēšanu. Pēc reformas privātas komerciestādes vērsīsies pret Latvijas Banku.

Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins (“Nacionālā apvienība”)

“Tad var tikt apķīlāti Latvijas Bankas aktīvi, kas ir simts miljoni. Nu, mums saka, jā, likumā ir ierakstīts, ka Latvijas Bankas aktīvus nevar apķīlāt. Nu, piedodiet, starptautiskas tiesas lēmumam ārkārtīgi svarīgs būs tas, kas ierakstīts Latvijas Bankas likumā. Nu tas taču vienkārši ir smieklīgi.”

“Izvērtējumā tika identificēti vairāki būtiski riski, kā, piemēram, lielāka ietekmes koncentrācija finanšu sistēmā un potenciāla vēršanās pret centrālās bankas aktīviem saistībā ar mikrouzraudzības un noregulējuma lēmumiem, taču, kā komisijā vairākkārt izskanēja, tie visi ir vadāmi riski un noregulēti jaunajā regulējumā,” savukārt norādīja ziņotājs par likumprojektu Mārtiņš Šteins (“Attīstībai/PAR!”).

Reforma pirmajā lasījumā Saeimā atbalstīta pārliecinoši.

Iecerētās izmaiņas neparedz meklēt jaunu Latvijas Bankas vadītāju, kas nozīmē, ka arī jaunajā veidolā institūciju varēs turpināt vadīt Mārtiņš Kazāks. Līdz jaunajam veidolam gan vēl divi lasījumi Saeimā.

Lasi vēl: