Rosina stingrākas prasības patiesā labuma guvēju atklāšanai

1 komentārs

Cīnoties ar pelēkās naudas apriti, Latvijā plānots ieviest jaunas prasības uzņēmumiem deklarēt patiesā labuma guvējus. Šāds pienākums jau ir spēkā, taču tagad šo lietu plānots padarīt stingrāku. Tas uzlikts papildus pienākumus bankām, grāmatvežiem un juristiem, par ko tie nav priecīgi, taču valdība uzskata, ka bez tā neiztikt.

Bagātnieki savu patieso ienākumu apjomus no nodokļu inspektoriem un citiem likumsargiem mēdz slēpt, izveidojot garas uzņēmumu ķēdes. Lai ar to cīnītos, jau pirms vairākiem gadiem pieņemts likums visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem liekot atklāt savus patiesos labuma guvējus jeb fiziskās personas, kuras atrodamas ķēdes beigās.

Tomēr šīs ziņas bija jāsniedz pašu uzņēmumu valdēm, un valstij bija maz iespēju pārliecināties, ka tās ir patiesas. Jo sevišķi, ja uzņēmumu ķēde iesniedzās ārvalstīs.

“Korupcija vairs nekur nenotiek vienā valstī. Tas ir starptautisks process. naudu izzog vienā valstī, pārskaita uz citu, tad tā atgriežas jau kā it kā legāla nauda caur citām kompānijām,” norāda tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Tādēļ Tieslietu ministrija rosina ļaut uzņēmumu reģistram prasīt šādiem uzņēmumiem papildus pierādījumus par to patiesajiem īpašniekiem. Turklāt par to būs jāpārliecinās arī bankām, advokātiem un grāmatvežiem, kuri iesaistīt ar tiem darījumos, un, konstatējot melus, jāziņo par to valstij.

“Mēs uz ko vēršam darbības. Uz to, lai mūsu uzņēmumu reģistrs nav vienkārši kā ziņojumu dēlis uz ielas, kur katrs var kaut ko pierakstīt, bet vai tās ziņas ir reālas vai viltotas, neviens nezina,” saka Bordāns.

Uzņēmumu reģistram arī plāno ļaut bez tiesas starpniecības likvidēt tādus uzņēmumus, kuri ilgāk par pusgadu atsakās atklāt savus patiesos labuma guvējus. Vairākus gadus pēc likuma pieņemšanas, tādu Latvijā joprojām ir pusotrs tūkstotis.

“Lielākā daļa no tiem ir strādājoši uzņēmumi. Un tāpēc ir īpaši svarīgi, ka tie reaģē un iesniedz informāciju. Jo ja aizies procedūra ar vienkāršoto likvidāciju, jārēķinās, ka jebkurš no malas var pieteikties likvidēt šādu strādājošu uzņēmumu un tos aktīvus sadalīt,” teic Uzņēmumu reģistra valsts galvenā notāre Guna Paidere.

Savu piekrišanu šiem grozījumiem devusi arī Zvērinātu advokātu padome, tiesa gan ar gariem zobiem. “Protams, ka advokātu saime par šādu papildus pienākumu nepriecājas. Tā ir papildus nodarbe advokātiem, tās ir papildus izmaksas un advokātu padomei tās ir papildus rūpes veicot kontroles pasākumus par šo. Tai pat laikā mēs rēķināmies ar 21. gadsimta realitāti un izprotam Latvijas vēlmi nākošajā “Moneyval” kārtā sevi parādīt no labās puses,” pauž Latvijas zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.

Likuma grozījumus šonedēļ valdība atbalstīja bez strīdiem, kā daļu no Eiropas padomes naudas atmazgāšanas novēršanas ekspertu “Moneyval” rekomendācijām. Tagad to izskatīšanai klāt ķersies Saeima. Paralēli krimināllikumā plānots noteikt bargāku sodu par melošanu par patiesajiem labuma guvējiem.

1 komentārs