Radīta jauna metodoloģija, kā noteikt dzīvošanai Latvijā nepieciešamo ienākumu apmēru

1 komentārs

Ir radīta jauna metodoloģija, lai aprēķinātu, cik naudas mēnesī iedzīvotājam nepieciešams pārtikai un primāro pakalpojumu saņemšanai. Iepriekš to sauca par iztikas minimuma grozu, bet tagad – mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžetu. Ar kādu summu var iztikt Latvijā un kur šo aprēķina rādītāju tagad lietos, stāsta TV3 Ziņas.

Metodoloģijas izstrādē piesaistītie uztura speciālisti rēķināja, cik lielu daudzumu dažāda veida pārtikas produktu katram cilvēkam vajadzīgs apēst nedēļā, lai uzņemtu vajadzīgās uzturvielas, minerālvielas un vitamīnus. Lai nebūtu pārēšanās, bet – veselīgi, un galvenais, cik tas maksā.

Trīs pamatmaltīšu pagatavošanai un divām uzkodu reizēm katru dienu pārtikas groza vērtība vienam pieaugušajam ir 151 eiro, senioram 141 eiro, bērniem atkarībā no vecuma summās no 75 līdz 154 eiro.

“Lai pārliecinātos, ka tas tiešām darbojas, tika izveidotas uztura kartes ar nedēļas ēdienkarti visām sezonām. Pārtikas produkti tika sakombinēti ēdienreizēs,” skaidro  valsts zinātniskā institūta “BIOR” uztura speciāliste, pārtikas groza līdzautore Inese Siksna.

Aprēķina izstrādē viena no diskusijām bija, vai tiešām gaļas un zivju nedēļas deva vienam cilvēkam ir tikai no 300 līdz 600 gramiem. Izrādās, Latvijā mēs ēdam gaļu pārāk bieži.

Foto: TV3 ZIŅAS

“Šajās uztura kartēs ir iekļauti arī citi alternatīvie olbaltumvielu avoti, kas dod vajadzīgās uzturvielas. Tā ēdienkarte ir pārdomāta un varbūt kādam noder arī kā špikeris savas ēdienkartes izmaiņām,” norāda Siksna.

Savukārt, nepārtikas preču iegādei, samaksai par sadzīves un citiem pakalpojumiem ietvertas 28 pozīcijas, tostarp arī kultūras pasākumi, sports, transports, apģērbi, apavi, elektropreces, mēbeles, zāles, ārstu apmeklējumi, tūrisma braucieni pa Latviju. Summas atšķiras pēc mājsaimniecībā dzīvojošo vecuma un lielajiem pirkumiem izlīdzinātas par gadiem. Aprēķinā nav iekļauts alkohols, cigaretes, azartspēles, ārzemju ceļojumi.

“Mūsu aprēķinātais rādītājs ietver ne tikai izdzīvošanas iespējas, bet ir orientēts uz pilnvērtīgu dzīvi, pilnvērtīgu sociālo lomu pildīšanu, kas pieņemts mūsdienu Latvijas sabiedrībā. Var sacīt, tie ir tādi izdevumi, par kuriem ir iespējams dzīvot,” skaidro pētījuma ”Mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžets” izstrādes vadītājs Māris Brants.

Tā sauktā jaunā iztikas minimuma aprēķinā nav iekļauta mājokļa īre un komunālie maksājumi, jo katram tie ir būtiski atšķirīgi. Un tātad, saskaitot pārtikas grozu, nepārtikas preces un dažādus pakalpojumus, viens darbspējīgais Rīgā var iztikt ar 423 eiro, citās pilsētās un laukos ar mazāku summu.

Foto: TV3 ZIŅAS

Divu pieaugušo mājsaimniecības budžets esot pietiekams ap 720 eiro. Viens seniors Rīgā varot iztikt ar 416 eiro. Tikmēr vientuļajam vecākam ar diviem bērniem, vecumā līdz 6 gadiem un līdz 14 gadiem, mēnesī izdzīvošanai nepieciešami 1016 eiro, citā pilsētā 995 eiro, bet laukos vairāk – 1036 eiro.

Diviem pieaugušajiem ar tāda paša vecuma bērniem Rīgā nepieciešami 1237 eiro. Ja ģimenē ir bērns vecumā no septiņiem līdz 14 gadiem un otrs līdz 17 gadiem, tad dzīvošanai Rīgā vajag 1317 eiro, laukos vairāk – 1336 eiro.

To skaidro ar transporta nepieciešamību laukos.

“Šis ir viens no rādītājiem, kuru vārētu lietot sociālās politikas analizē esošo pabalstu adekvātuma izvērtēšanai. Tas būs viens no tādiem atskaites mērījumiem, orientieris, uz kuru tiekties,” norāda Labklājības ministrijā.

Līdzšinējo iztikas minimumu, ko radīja 1991. gadā, sasaistīja ar sociālās palīdzības apmēra aprēķināšanu līdz 1996. gadam. To, kā statistikas mērauklu, vēl izmantoja līdz 2003. gadam. Pēc tam saturs bija pamatīgi novecojis un bija nepieciešamība mainīt, piemēram, paredzēja iegādāties gadā tikai vienas apakšbikses un arī pārtikas devas bija humoristiskas.

1 komentārs