Pirmsvēlēšanu laiks un solījumi. Fiskālās disciplīnas padome cenšas mazināt populismu

0 Komentāru
Pirmsvēlēšanu laiks un solījumi. Fiskālās disciplīnas padome cenšas mazināt populismu
Foto: Vladislavs Proškins, f64

Tikai daļa politisko partiju, kas vēlas iekļūt 13. Saeimā, spēj savus solījumus vēlētājiem samērot ar valsts budžeta iespējām, pie šādiem secinājumiem nonākusi Fiskālās disciplīnas padome, kas pirmo reizi vēlējās izmērīt partiju fiskālo atbildību.

Fiskālās disciplīnas padome, kas seko politiķu saimniekošanai ar valsts maciņu, aprīlī vērsās pie Latvijas politiskajām partijām, lai tās ar cipariem novērtē savu solījumu ietekmi uz valsts finansēm. Detalizētus datus, lai noskaidrotu attieksmi pret līdzsvarota budžeta veidošanu, valsts parāda līmeņa ilgtspēju, rezervju veidošanu, paspēja iesniegt vien piecas no kopumā 16 partijām un kas pārstāv gan esošos, gan jaunos politiskos spēkus.

“Mūsu lielā cerība, uzsākot šo projektu, bija tāda, ka mēs varētu samazināt populismu priekšvēlēšanu periodā un populisms mazinās līdz ar to, ka katrai partijai jāparāda, jāuzliek uz papīra, cik daudz naudas viņi novirzīs konkrētu pasākumu realizācijai. Salīdzināt ar bāzes scenāriju, kur viņi mazinās izdevumus un kādās summās, lai varētu pārvirzīt citām prioritātēm, kur palielinās nodokļus vai radīs ieņēmumu avotu lai šīs vajadzīgās izdevumu prioritātes,” norāda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Fiskālās disciplīnas padome secināja, ka kopumā partijas spējušas savus solījumus vēlētājiem samērot ar valsts finanšu iespējām, proti, ir fiskāli atbildīgas, jo neviena nav sagatavojusi priekšlikumu, kas audzētu valsts parādu vai ka ikgadējais budžeta deficīts pārsniedz 3% no IKP, kas būtu nepieņemami Latvijai kā eirozonas dalībniecei. Tiesa, ja salīdzinoši detalizēti sniegti dati par to, kur nauda tiks tērēta, piemēram, veselībai, aizsardzībai, ekonomiskai darbībai, tad avoti solījumu izpildei jeb budžeta ieņēmumi partijām sagādāja lielākās grūtības.

“Ziniet, mēs rūpēsimies par visiem un visiem kļūs labāk, mūsu darbības gados, bet parādīt ciparos to ir samērā grūti. Tas norāda uz partiju briedumu, bet esam priecīgi, ka jaunās partijas, kas pirmo riezi, vai kas nav politikā, centās parādīt, ka viņu vidū ir arī materiāls, cilvēki kas varētu būt finanšu ministri. Un kas varētu taisīt valsts budžetu atbildīgā veidā,” saka Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs.

Tikmēr politikas vērotāji atzina, ka anketā prasītā informācija bijusi diezgan sarežģīta, tāpēc pastāv šaubas, vai visās partijās ir cilvēki, kuri spēja korekti un atbildīgi novērtēt, kā solījumi funkcionēs četrus gadus. Vienlaikus esot labi, ka vispār kāda partija atsaukusies aicinājumam, kas varētu uzlabot arī priekšvēlēšanu diskusiju kvalitāti.

“Skatoties šo skaitu, cik partijas iesniedza, kopumā es to uzskatu par izdevušos projektu, jo godīgi sakot, es biju skeptiskāks prognozēs par to, cik daudzi būs gatavi aizpildīt, tur tā kompetence un sniegt atbildes uz šo anketu. Fiskālās disciplīnas padome ir izdarījusi nopietnu darbu un it īpaši panākot, ka politiskās partijas tiešām sāk domāt šajās fiskālās politikas kategorijās,” pauž politologs Filips Rajevskis.

Tikmēr politikas pētniecei Ivetai Kažokai šāda partiju aptauja šķiet jocīga, jo to realizē Saeimas finansēta iestāde nevis, piemēram, neatkarīga sabiedriska organizācija. Viņasprāt, tas esot tik pat nepareizi kā valsts institūcija, kas nodarbojas ar vides jautājumiem, vērtētu partiju piedāvājumu vides jomā vai KNAB – pretkorupcijas programmu.

“Iestādes izveide ir atkarīga no tā laika politiskajiem lēmumiem un vēlēšanu mērķis tomēr ir noskaidrot no vēlētājiem, vai viņi principā negribētu mainīt Latvijas politiku. un fiskālā disciplīna ir viena politiskā izvēle, ko Latvija pirms dažiem gadiem veikusi. Ja partijas sevi pakļauj šāda veida vērtējumam, tad zināmā mērā šī fiskālās uzraudzības padome spēlē tādu kā lobētāja lomu attiecībā tieši uz šo politikas veidu, izmantojot tos resursus, ko valsts ir nodevusi šīs fiskālās padomes rīcībā,” teic Kažoka.

Eiropas valstīs gan pastāv līdzīga prakse, ka fiskālās disciplīnas padome mēra politisko partiju attieksmi pret valsts finansēm.

0 Komentāru