Onkologi cer, ka politiķiem izdosies rast finansējumu vēža ārstēšanai

22 komentāri
Onkologi cer, ka politiķiem izdosies rast finansējumu vēža ārstēšanai
TOMS KOKLĪTIS, LETA

Latvijas onkoloģijas centrā 29. jūlijā apspriests jaunais vēža ārstēšanas plāns turpmākajiem gadiem, kura īstenošanai būs nepieciešami vismaz 380 miljoni eiro. Nozares profesionāļi cer, ka šoreiz grandiozās ieceres nepaliks tikai uz papīra, kā tas ir bijis visas iepriekšējās reizes, stāsta TV3 Ziņas.

Diagnoze vēzis katru gadu tiek noteikta vairāk nekā 11 000 cilvēku. Resursu trūkuma dēļ visi vēža pacienti terapiju saņemt laikus nevar, pacientiem ir jārēķinās ar lielām rindām uz ārstēšanu. Situāciju vēl vairāk saasinājusi pandēmija.

”Mēs redzam ielaistos gadījumus daudz vairāk, acīmredzot ir bijušas bailes iet uz izmeklējumiem, varbūt pašā pandēmijas sākumā bija apgrūtinoša iespēja nokļūt uz šiem izmeklējumiem, bet ir daudz ielaisti gadījumi, un to, ko es gribētu teikt, ja ir valsts skrīninga uzaicinājumi, ir jāiet, ja ir kādas sūdzības, ir jāiet izmeklēties,” atgādina Latvijas Onkoloģijas centra galvenais onkologs Jānis Eglītis.

Situāciju nozarē un Veselības ministrijas izstrādāto vēža ārstēšanas plānu šodien veselības ministrs apsprieda kopā ar nozares profesionāļiem. Mediķi atzīst, ka uz papīra šis plāns tāpat, kā iepriekšējie onkoloģijas nozares uzlabošanas plāni, izskatās apjomīgs un iepriecinošs, tomēr jau tagad skaidrs, ka visas ieceres īstenot neizdosies.

”Ir skaisti runāt un rakstīt, bet nekas no tā nav iegūstams, ja nav naudas. Mēs nevaram gribēt medikamentus par velti. Mēs nevaram atjaunot vēža reģistru bez finansējuma. Es domāju, ka ir skaidrs, ka ir plāns, kas ir vajadzīgs, bet blakus ir jābūt finansēm. Mēs šodien varam gribēt ēst maizi, bet mums vajag naudiņu, lai to nopirktu. Onkoloģijas plāns ir Latvijas republikas plāns. Ja blakus nav Finanšu ministrija, tad mēs varēsim atkal pēc četriem gadiem teikt, ka nebija naudas,” skaidro Latvijas Onkoloģijas centra Ķīmijterapijas nodaļas vadītāja Iveta Kudaba.

Sasāpējušu jautājumu onkologiem ir daudz, sākot ar neesošu vēža reģistru, kompensējamo medikamentu trūkumu, kā arī akūto speciālistu deficītu, īpaši ķīmijterapijā.

”Ja mums vidēji ir 70 līdz 80 pacientu, tad 21. jūlijā mūsu nodaļā, ķīmijterapijas dienas stacionārā, mums bija 99 pacienti, un vakar, kad olimpisko medaļu ieguva Latvijas olimpieši, mums bija 108 pacienti. Mums ir 50 gultu, mums nav pieaudzis personāla skaits. 10 gadu laikā pacientu skaits dienas stacionāros pieaudzis par 25%, tie nav tikai procenti tie ir dzīvi cilvēki, tie ir mūs pacienti,” Kuduma.

Vienlaikus mediķi akcentē, ka, ja zaļais koridors pirmreizējiem pacientiem strādā labi, tad tiem, kuriem slimība atgriežas, uz izmeklējumiem var nākties gaidīt rindā pat mēnešiem ilgi.

”Lielākā daļa, kas atnāk otrreiz, visbiežāk atgriežas pie ķīmijterapeita. Viņi nenonāk pie ķirurģijas ārsta, kā tas ir ar zaļo koridoru. Ņemot vērā ķīmijterapeitu deficītu, kas ir valstī, šīs gaidīšanas rindas ir garas. Ja runā par šo onkoloģijas plānu, tad šis ir arī skrīninga jautājums, kas it kā mums valstī darbojas no 2009. gada, bet diemžēl neatbilst tiem starptautiskajiem standartiem ne kvantitātes, ne kvalitātes ziņā,” skaidro Eglītis.

Arī veselības ministrs atzīst, ka onkoloģijas nozarē ir daudz gadiem nerisinātu jautājumu. Lai visus plānā ietvertos uzdevumus īstenotu līdz 2024. gadam, būs nepieciešami vismaz 380 miljoni eiro. Nākamgad vien būtu jādubulto atvēlētais finansējums vēža ārstēšanai: ”Ja šobrīd valsts gadā paredz 109 miljonus, tad vēl 101 miljons būtu vajadzīgs, lai īstenotu diagnostiku, medikamentus. Tas, ko mēs šobrīd nezinām, cik lieli būs sadalāmie līdzekļi. Tas ir man lielais nezināmais, uz ko nevar ne ministru prezidents ne finanšu ministrs atbildēt.

Lai gan jau tagad skaidrs, ka visas ieceres uzlabot neizdosies, mediķi gan cer uz politiķu izpratni par to, cik akūti šai nozarei ir nepieciešami uzlabojumi, jo katru gadu no šīs slimības Latvija zaudē ap 6000 cilvēku dzīvību.

”Protams, mums cerība ir, un mēs esam lieli optimisti, jo šajā plānā, kas ir uzsācis savu ceļu pa Ministru kabinetu, ir ielikts ļoti daudz domu, kas ir mūsu kā profesionāļu, gan pacientu. Tam visam ir vajadzīga nauda, un aiz naudas ir politiskā izšķiršanās, tāpēc mēs ar lielām cerībām raugāmies uz politiķiem, jo onkoloģija patiešām ir ārkārtīgi svarīga nozare,” pauž RAKUS valdes loceklis, ķirurģijas galvenais speciālists Haralds Plaudis.

Arī pacientu pārstāvji norāda, ka primārais būtu izveidot pēdējo reizi 2017. gadā atjaunoto vēža reģistru un nodrošināt medikamentus. Medikamentu pieejamības ziņā Latvija ir pēdējā Baltijā un priekšpēdējā visā Eiropā.

22 komentāri