Noskaidrots, kurā no Baltijas valstu galvaspilsētām ir visdārgākā dzīve

5 komentāri

Lai gan 2021. gadā pārtikas iegāde Rīgā tipiskai mājsaimniecībai vidēji maksā mazāk nekā 2018. gadā, Rīgā dzīvojošajiem joprojām jārēķinās ar lielāku dzīves dārdzību nekā kaimiņvalstu – Igaunijas un Lietuvas – galvaspilsētu iedzīvotājiem, liecina “Swedbank” Finanšu institūta Baltijas valstīs veiktais pētījums. Ar lielākiem tēriņiem rīdziniekiem jārēķinās, arī lūkojoties uz citām izmaksu pozīcijām.

Visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās vidējā darba alga būtiski pieaugusi, tomēr visbūtiskākais kāpums novērojams Viļņā – tur vidējā darba alga “uz rokas” ar reģistrētu apgādājamo kopš 2018. gada pieaugusi pat vairāk par trešdaļu jeb par 38%. Tikmēr Rīgā vidējās neto algas pieaugums bijis 26%, bet Tallinā vismērenākais – 18%. Būtiski, ka Rīgā algas “uz rokas” augušas arī uz nodokļu sloga samazinājuma rēķina, kad kopš 2018.gada pakāpeniski palielināts algu slieksnis, līdz kuram piemēro neapliekamo minimumu, audzis neapliekamā minimuma apmērs un arī atvieglojuma par apgādājamo apmērs.

Ģimenes pabalstu ziņā kā dāsnākā valsts izvirzījusies Lietuva, jo tur vecāki par diviem bērniem kopā saņem 140 eiro, kam tūdaļ seko arī Igaunija ar 120 eiro. Latvijā ģimenes valsts pabalsts par diviem bērniem kopā ar piemaksu ir 44,10 eiro, kas ir trīsreiz mazāks par attiecīgu atbalstu kaimiņvalstīs. Jāpiemin gan, ka Lietuvā šis pabalsts aizstāj iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma apmēru par apgādājamo. Gala rezultātā ienākumu apmērs, kas ir ģimenes rīcībā pēc visu nodokļu nomaksas, Tallinā, Viļņā un Rīgā būtiski atšķiras – attiecīgi 2897 eiro, 2207 eiro un 2020 eiro (pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā). Tātad “starta kapitāls” pirms visu maksājumu veikšanas, Baltijas valstu galvaspilsētās ir visai atšķirīgs un no katras ģimenes prasa citādāku pieeju vajadzību nodrošināšanā un finanšu plānošanā.

Trīs galvenās ikmēneša tēriņu pozīcijas visās trīs Baltijas valstīs tāpat kā Eiropā ir pārtika, izdevumi par mājokli un transportu. Apsekojot vienāda pārtikas groza izmaksas, nākas secināt, ka dārgākā pārtika šogad atrodama Tallinas veikalos, kur optimāls un sabalansēts pārtikas grozs ģimenei izmaksā 536 eiro mēnesī. Tallinai seko Rīga ar 483 eiro un lētākās pārtikas titulu saņem Viļņa, kur attiecīgs pārtikas grozs ģimenei izmaksā vien 442 eiro mēnesī.

Pārtikas izmaksas veido būtisku īpatsvaru no ģimenes ienākumiem un Rīgā tas ir vislielākais – 24%, kamēr Viļņā 20%, bet Tallinā 19%. 2018.gadā dārgākais pārtikas grozs bija Rīgā, bet šogad tas tipiskai ģimenei izmaksā pat par 33 eiro mazāk. Tallinā pārtikas groza cena pieaugusi par 42 eiro, tādēļ arī nu tā ieņem topa līderes lomu. Viļņā apsekotā pārtikas groza cena saglabājusies praktiski 2018.gada līmenī.

Rīgā dzīvojošajām ģimenēm, savukārt, jārēķinās ar augstākajām mājokļa izmaksām – 180 eiro. Tallinā šīs izmaksas veido 173 eiro, bet Viļņā 124 eiro. Salīdzinājumā ar situāciju 2018.gadā, šogad lielākās izmaiņas saistītas ar Tallinu un Rīgu – kamēr Tallinā kopējās mājokļa izmaksas samazinājušās par astoņi eiro, tikmēr rīdziniekiem tās pieaugušas par astoņiem eiro. Mājokļa izmaksas samazinājušās arī Viļņā, taču pavisam nedaudz – aptuveni četri eiro. Abās kaimiņu galvaspilsētās vērojams apkures tarifa samazinājums, kamēr Rīgā tas praktiski palicis 2018.gada līmenī. Tallinas iedzīvotāji šogad arī maksā mazāk par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem. Rīgas ģimenēm jārēķinās ar augstākajām izmaksām par elektrību, kopējiem apsaimniekošanas, ūdensapgādes un kanalizācijas maksājumiem, kā arī ar nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem, ko attiecīgas ģimenes Tallinā un Viļņā nemaksā vispār.

Izdevumi par transportu veido trešo lielāko izdevumu īpatsvaru ģimenes budžetā. Salīdzinot ar kaimiņvalstu galvaspilsētām, Rīga arvien ir līdere sabiedriskā transporta izmaksu ziņā. Vairāku gadu garumā situācija transporta izmaksu ziņā palikusi nemainīga – Rīgā dzīvojošai ģimenei ik mēnesi transportam jāatvēl 100 eiro jeb 5% no ģimenes ikmēneša ienākumiem, savukārt Tallinas iedzīvotāji sabiedriskajā transportā turpina pārvietoties bez maksas. Viļņā izmaksas par transportu ģimenei ik mēnesi veido 64 eiro jeb 3% kopējā budžeta.

Apskatot visas trīs izmaksu pozīcijas kopā, nākas secināt, ka ar dārgāko ikdienu jārēķinās Rīgā dzīvojošajām ģimenēm. Lai arī šīs izmaksas kopš 2018.gada samazinājušās par 25 eiro, to kopsumma joprojām rīdziniekiem liek tērēties visvairāk. Tallinā attiecīgo izmaksu summa pieaugusi, bet Viļņā praktiski saglabājusies 2018.gada līmenī. Šogad par pārtiku, mājokli un transportu Rīgas ģimenēm jāatvēl 764 eiro mēnesī, Tallinā 709 eiro mēnesī, bet Viļņā 630 eiro mēnesī. Pārējām vajadzībām – apģērbam, saimniecības precēm, veselības aprūpei, izglītībai, izklaidēm un citiem izdevumiem – Tallinas mājsaimniecībām atliek teju divreiz vairāk naudas (2188 eiro) nekā Rīgā (1256 eiro) dzīvojošajām. Viļņā pārējo tēriņu segšanai atliek 1577 eiro.

Pēdējo trīs gadu laikā Viļņas situācija uzlabojusies salīdzinoši strauji, pateicoties tieši vidējā atalgojuma līmeņa spēcīgam pieaugumam, kamēr trīs galveno izmaksu pozīcijas palikušas teju nemainīgas. Tas gala rezultātā Viļņā dzīvojošajām ģimenēm nodrošinājis stabilu otro labāko dzīves un darba vietu, Rīgu atstājot kā pēdējo Baltijas galvaspilsētu vidū. Rīgas ikdienā lielākais klupšanas akmens ir pieaugošās mājokļa izmaksas (kamēr kaimiņu galvaspilsētās tās mazinājušās), augstākās sabiedriskā transporta izmaksas un zemākie ģimenes rīcībā esošie ienākumi pēc nodokļu nomaksas un ģimenes valsts pabalstu saņemšanas.

5 komentāri