No Covid-19 krīzes pārvarēšanai pieejamajiem trim miljardiem iztērēti divi

7 komentāri
No Covid-19 krīzes pārvarēšanai pieejamajiem trim miljardiem iztērēti divi
SIPA / SCANPIX

Covid-19 pandēmijai sākoties, valdība mobilizēja miljardus, lai varētu krīzi pārvarēt. Kopumā no atvēlētājiem trim miljardiem eiro līdz šim izlietoti aptuveni divi. TV3 Ziņas skaidroja kur nauda tērēta.

Valdība šonedēļ lēma atjaunot tā saukto Reira grupu – daudzpusēju platformu, kurā spriež par atbalsta mehānismiem uzņēmējdarbībai un nodarbinātībai. Pirms analizēt, kādi varētu būt tālākai palīdzības mehānismi, vērts atskatīties, cik un kur nauda iztērēta līdz šim.

Naudas ir vairāk nekā jebkad. Pavasarī no valsts amatpersonām bieži varēja dzirdēt šo frāzi. Aprīlī Valsts kasē bija 2,6 miljardi eiro un vēl pusotrs miljards rezervēts.

Tagad Finanšu ministrija sarēķinājusi, ka patlaban valsts nodrošinātais atbalsts krīzes seku pārvarēšanai pārsniedz trīs miljardus eiro. Nauda nodrošināta, aizņemoties starptautiskajos finanšu tirgos, un Brisele noņēmusi ierobežojumus šim un nākamajam gadam valstu deficītiem, kas līdzekļus ļauj ļoti brīvi tērēt. Protams, uz valsts parāda rēķina, tas gada laika pieaudzis par aptuveni 10 procentpunktu – līdz 47% no iekšzemes kopprodukta.

“Es to gribētu raksturot kā ātruma ierobežojuma noņemšanu uz ceļa. Visa atbildība šajā gadījumā ir pašas Latvijas politiķu rokās atrast to vidusceļu,” saka Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.

Lai gan kopējais nodrošinātais atbalsts pārsniedz trīs miljardus, taču ne visos gadījumus gadījumos būtu korekti teikt, ka šī ir jau iztērēta nauda. Proti, atbalsta mehānismi ir dažādi. Piemēram, lemts par nodokļu samaksas termiņu pagarinājumiem kopumā 275 miljonu eiro apmērā, aptuveni miljards atvēlēts finanšu institūcijai “Altum”, kas nodrošina eksporta un kredītgarantijas, kā arī aizdevumus. Šajos instrumentos piešķirti 625 miljoni eiro, liecina pēdējie dati.

Tāpat par 150 miljoniem eiro palielināts pašvaldību aizņēmumu limits, un prioritārām nozarēm pārvirzīti 760 miljardu eiro Eiropas Savienības fondu naudas.

Atbalstā dažādām nozarēm un pabalstos iedzīvotājiem arī piešķirts aptuveni miljards. Puse no šīs summas novirzīta valsts kapitālsabiedrībām, pie lielākās summas 250 miljonu eiro tikusi nacionālā aviokompānija “airBaltic”, autoceļu projektiem piešķirti 75 miljoni eiro, eksportējošiem uzņēmumiem un tūrisma nozarei tikuši 70 miljonu eiro, 60 miljonu eiro tērēti aizsarglīdzekļu un medicīniskā aprīkojuma iegādei.

Sociālajiem pabalstiem novirzīti 57 miljoni eiro dīkstāves pabalstos iedzīvotājiem izmaksāti 54 miljoni eiro, lauksaimnieku atbalstam atvēlēti 46 miljoni, 20 miljonu novirzīti kultūras jomas valsts kapitālsabiedrībās un nozarē kopumā.

Protams, ir vēl daudz citu pozīciju. Kopumā no atvēlētajiem trim miljardiem iztērēti 60-70% jeb aptuveni divi miljardi. Taujātas, ja jau šādas summas pieejamas, kāpēc testēšanas kapacitāte Latvijā buksēja un kāpēc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule brīdina, ka visa veselības aprūpes sistēmas varētu būt mēneša attāluma no sabrukuma, atbildīgās amatpersonas atzīmē, ka ne visu, piemēram, cilvēkresursa trūkumu var atrisināt finansiāli.

“Jebkurš jautājums, kas ir risināms ar tik vienkāršu līdzekli kā naudas ieguldījums veselības aprūpes sistēmā, valdība to līdz šim ir nekavējoties atbalstījusi. Arī nākotnē mēs turpināsim,” norāda premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Šonedēļ lemts par testēšanas jaudas celšanu un speciālu Covid-19 slimnīcu iespējamu izveidi. Valdība gatava aizņemties vēl naudu, ja tā krīzes pārvarēšanai būs nepieciešama.

“Precīzu līdzekļu apjomu es jums nosaukt nevarēšu, bet turpina strādāt iepriekšējās programmas. Mēs esam gatavi veidot jaunas. Tas liecina, ka līdzekļi pietiks – palīdzēsim,” sola finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Pirmā Reira grupas sanāksme paredzēta nākamnedēļ.