Nākamgad nodokļu sistēmā izmaiņas tomēr neesot plānotas

2 komentāri

Ar visiem strīdiem un protestiem nākamā gada budžets pieņemts, bet jau budžeta izskatīšanas laikā sākušās nopietnas sarunas, ka uz priekšu vajadzēs atkal nopietni padomāt par nodokļu izmaiņām. Atbildīgajā Saeimas komisijā par to arī sākts diskutēt. Reformu plānu aprises pagaidām visai neskaidras.

Pēc sociālo partneru uzklausīšanas Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijā būtiskākais secinājums bija, ka pašreizējā nodokļu sistēma īsti nemazina nevienlīdzību. Izskanēja, ka nabadzības mazināšanai iedarbīgāki ir efektīvāki atvieglojumi sociāli aizsargājamām grupām. Tāpat būtu jāatceļ solidaritātes nodoklis un diferencētais neapliekamais minimums.

“Diferencēts ir visnelabvēlīgākais ekonomikas attīstībai. Iespējams, jāpārveido atpakaļ par fiksēto esošas fiskālās telpas ietvarā. Tas varētu būt 100 eiro neapliekamais katram, kurš ir nodarbināts. Būtu atceļams solidaritātes nodoklis, kas pretēji sākotnējam uzstādījumam nemazina nevienlīdzību. Ja vienam bez apgādājamiem ir 5000 eiro, nav jāmaksā, bet tiem, kam ir, viņi maksā solidaritātes nodokli,” teic Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns.

Savukārt ārvalstu investoru padomes pārstāve pastāstīja, ka būtu jāvienkāršo nodokļu aprēķināšana, kā arī jāpārskata progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa skala.

“Kaut arī uzņēmuma nodokļa maksāšana ir vienkāršota, IIN iemaksu veikšana ir sarežģīta. Sistēma, kas izveidota reformas rezultātā, mēs saredzam, ka tas prasa pārmērīgi lielu ieguldījumu šo aprēķinu veikšana,” norāda Ārvalstu investoru padomes pārstāve Vita Sakne.

Tikmēr darba ņēmēju pārstāvji sacīja, ka vēlētos, lai nodokļu sistēma būtu uzticamāka. Ja cilvēks maksā nodokļus, jābūt nešaubīgai paļāvībai par valsts atbalstu grūtā brīdī.

“Nepievilt mūs, nodokļus maksātājus. Ievērot likumus. Lai nauda, ko samaksājam, tam mērķim ir izmantota. Bezdarbnieka pabalsta samazināšana – pārdalīja cēlam mērķim, bet nenovērtējot riskus,” vērš uzmanību Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvis Aleksandrs Muhlinkins.

Visbiežāk pieminēta mazo nodokļu režīmu pārskatīšana – vai nu tajos būtu iestrādājams veselības nodoklis 1% apmērā, vai nu jāveicina pāreja uz vispārējo nodokļu režīmu.

“Iespējams, ir jāpielīdzina viena veida nosacījumiem. Tas ir tieši sasaistīts ar sociālo nodrošinājumu,” saka Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijas vadītāja Iveta Benhena-Bēkēna (KPV LV).

Katrā ziņā izmaiņu nākamā gada laikā nebūšot. Ātrākais, kad tās varētu stāties spēkā, ir 2021. gadā.