Nākamgad būtisks finansējuma pieaugums kultūrpolitikā, sabiedrības saliedētības veicināšanā un mediju politikā

1 komentārs
Nākamgad būtisks finansējuma pieaugums kultūrpolitikā, sabiedrības saliedētības veicināšanā un mediju politikā

Nākamā gada valsts budžets Kultūras ministrijas (KM) atbildības jomās – kultūrpolitikā, sabiedrības saliedētības veicināšanā un mediju politikā – būs par teju 30 miljoniem eiro lielāks nekā šogad un sasniegs 221 756 066 eiro.

Kā ik gadu arī 2022. gadā aptuveni trešā daļa KM budžeta tiks novirzīta kvalitatīvas kultūrizglītības – 3 kultūras augstskolu, 10 profesionālo vidusskolu un 150 pašvaldību /privāto mūzikas, mākslas un deju skolu – darbības nodrošināšanai. Šajā finansējumā ietilpst arī kultūrizglītības pedagogu atalgojums.

Mazliet mazāk par trešdaļu finansējuma tiks investēts profesionālajā mākslā – kvalitatīviem kultūras (vizuālās mākslas, filmu, mūzikas, teātra, cirka, literatūras, dejas un dizaina) pasākumiem, savukārt lielākā daļa atlikušā finansējuma tiks ieguldīta kultūras mantojuma – valsts muzeju, arhīva pakalpojumu nodrošināšanā, bibliotēku tīkla darbībā, kultūras pieminekļa statusa ēku un kultūras objektu atjaunošanā, jauna kultūras satura un pakalpojumu radīšanā caur Valsts kultūrkapitāla fondu (VKKF), kā arī kultūras funkcijas nodrošinošo ēku nomas maksās, Eiropas Savienības (ES) fondu instrumentu ieviešanā kultūrā, dažādos starpvalstu kultūras projektos, digitālajos pakalpojumos kultūrā, sabiedrības integrācijas un diasporas pasākumos, kā arī mediju politikā.

Valdība budžeta projektā ietvērusi vairākus KM prioritāros pasākumus nākamā gada valsts budžeta palielināšanai kultūras, sabiedrības integrācijas un mediju jomās kopumā 30 649 061 eiro vērtībā. Būtiskākais papildu finansējuma piešķīrums 8 miljonu eiro apmērā ļaus valsts kultūras iestāžu 4 278 darbiniekiem līdzšinējo vidējo mēnešalgu palielināt līdz 1 040 eiro bruto (šā gada vidējais atalgojums sektorā ir 930 eiro mēnesī bruto), pietuvinot kultūras darbinieku atlīdzību sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējam atalgojumam.

KM prioritārajam pasākumam ”Nacionālā identitāte” piesaistījusi papildu 11,2 miljonus eiro. Šis finansējums ļaus pilnvērtīgi sagatavoties Dziesmu un deju svētkiem un to tradīcijas 150-gades cildināšanai 2023. gadā (tostarp paredzēts vienreizējs finansējuma piešķīrums 1 638 kolektīvu vadītājiem, kas gatavo savus kolektīvus dalībai 150-gades Dziesmu un deju svētkos), paredz atbalstu grāmatniecības nozarei, samazinot pievienotās vērtības nodokli iespieddarbiem – kā grāmatām, tā preses un citiem izdevumiem – un ļaus Latvijas Nacionālajai bibliotēkai veikt jaunu grāmatu iepirkumu, kā arī īstenot lasīšanas veicināšanas programmu un uzņemt jaunas nacionālā kino filmas.

Tāpat piešķirts finansējums Latvijas Republikas Satversmes pieņemšanas simtgades atzīmēšanai.

Finansējums 2,5 miljonu eiro apmērā piešķirts arī ”Latvijas skolas soma” norišu turpināšanai 2022. gadā, lai 232 000 Latvijas skolēnu varētu turpināt pieredzēt gan klātienes, gan digitālās kultūras norises izglītības procesa ietvaros. Arī augstākās kultūrizglītības kapacitātes stiprināšanai piešķirti papildu 0,7 miljoni eiro.

Latvijas grāmatniecības un mākslas starptautiskās atpazīstamības veicināšanai – Latvijas dalības Frankfurtes grāmatu tirgū viesu valsts statusā no 2025. gada un īpašas, Latvijas vizuālo mākslu reprezentējošas izstādes izveidei – piešķirti kopumā 400 000 eiro.

Kultūras mantojuma – valsts nozīmes vēsturisko un piemiņas vietu, tostarp Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu saglabāšanai, kā arī sakrālā mantojuma un pieminekļu glābšanas programmai, arī Doma baznīcas ēkas atjaunošanas darbiem piešķirti papildu 3 miljoni eiro.

Mainoties VKKF finansējuma modelim un piesaistot arī ES fondu finansējumu, par 3 miljoniem eiro pieaugs VKKF projektu finansējums kultūras projektiem un to īstenošanā iesaistītajam personālam, tostarp nevalstiskajā sektorā. Darbs pie VKKF finansējuma palielināšanas nākamajos gados ir jāturpina.

Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu īstenošanai plānoto pasākumu īstenošanai piešķirti papildu 700 000 eiro. To ietvaros plānoti pasākumi reģionu NVO un mazākumtautību NVO darbības stiprināšanai, lai sekmētu iekļaujošu līdzdalību un dažādu iedzīvotāju grupu sadarbību, kopradi, vienotas sociālās atmiņas un Latvijas valstiskuma veidošanās izpratnes veidošanai, mazākumtautību kultūras savpatnības saglabāšanai, saliedētas politikas veidošanas diskusijām ar iedzīvotājiem. Plānots atbalsts NVO līdzfinansējuma programmai, lai vairotu Latvijas NVO iespējas īstenot apjomīgus un starptautiskus projektus, kā arī līdzfinansējums Latvijas organizācijām, kuras saņēmušas finansējumu ES programmās ”Radošā Eiropa” un ”Eiropa pilsoņiem”.

2022. gadā piešķirts arī 2,6 miljonu eiro papildu finansējums Mediju atbalsta fonda aktivitāšu finansēšanai, lai mediji varētu radīt jaunu, kvalitatīvu saturu.

2022. gada valsts budžeta mērķis ir veicināt turpmāku ekonomikas izaugsmi, iedzīvotāju labklājību, kā arī atsevišķu nozaru attīstību. Valdība ir apstiprinājusi nākamā gada valsts budžeta projektu, paredzot nozīmīgus papildu līdzekļus veselības, izglītības, iekšlietu un citām nozarēm. Tāpat panāktas vienošanās ar Latvijas pašvaldību savienību par jautājumiem, kas skar pašvaldību intereses.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,663 miljardu, savukārt izdevumi – 12,406 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2021. gada budžetu, 2022. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 1,078 miljardiem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 1,642 miljardiem eiro lielāki nekā 2021. gada valsts budžeta likumā.

Gala lēmumu par 2022. gada budžeta un to pavadošajiem likumprojektiem vēl jāapstiprina Saeimai.

1 komentārs