Nākamā gada budžetā papildu izdevumiem varētu novirzīt aptuveni 300 miljonus eiro

16 komentāri

Tuvojas nākamā gada valsts budžeta sagatavošana un sagaidāms, ka politiķiem būs iespēja tajā papildus sadalīt aptuveni 300 miljonus eiro, kas ir vairāk nekā citus gadus, bet tik un tā ne tuvu neaizsniedzas pieteikto vajadzību apmēram, vēsta TV3 Ziņas.

Sāk iezīmēties nākamā gada valsts budžeta aprises, tāpēc TV3 Ziņas skaidroja, kādas būs politiķu prioritātēs un cik smagas gaidāmas sarunas?

Jaunnedēļ sagaidāms nosacīts starta šāviens nākamā gada valsts budžeta sagatavošanā, valdībā skatot vairākus ar šo jautājumu saistītos dokumentos. Ministru kabineta līmenī darbs pie valsts galvenā finanšu dokumenta noslēgsies vēlāk rudenī, kad finanšu ministrs no Smilšu ielas tradicionālajā portfelī aiznesī budžetu uz Saeimu.

Patlaban par nākamā gada valsts budžetu pieejamā informācija ir vēl samērā skopa. Zināms, ka deficīts plānots 3,8% no iekšzemes kopprodukta, kas ir krietni mazāk nekā šogad, pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, iespējams, sagaidāmie 9,3%.

Deficīts 3,8% apmērā nākamgad gan sagaidāms tikai tad, ja papildu izdevumi iekļausies patlaban aprēķinātajā tā sauktajā fiskālajā telpā jeb – līdzekļos, kurus nākamgad varēs papildus sadalīt dažādām vajadzībām. Tam iezīmēti 300 miljoni eiro  – krietni vairāk nekā citus gadus šajā laikā, taču finanšu ministrs atzīmē, tas uz deficīta rēķina, ko arī nākamgad Eiropas Komisija tik strikti vēl neierobežos. Šo summu varēs iekļaut ikgadējos budžeta izdevumos, būs vēl papildu iespējas vienreizējiem investīciju projektiem atvēlēt Covid-19 naudu.

Jānis Reirs, (“Jaunā Vienotība”), finanšu ministrs

“Budžeta sarunas nav vieglas nekad. Arī pie lielas izaugsmes. Mēs neplānojam vieglas sarunas. Viennozīmīgi, valstī vajadzības ir. Tās ir uzkrājušās.”

Vajadzības krietni lielākas nekā iespējas. Ministrijas pieteikušus nākamā gada budžeta pasākumus par gandrīz 1,7 miljardiem eiro. Sagaidāms, ka lauvas tiesa no papildus sadalāmajiem 300 miljoniem eiro novirzīs algu celšanai dažādās jomās. Koalīcijas partneru ieskatā – tas nepieciešams mediķiem, skolotājiem, kultūras sfērā, iekšlietu sistēmas darbiniekiem, sociālas aprūpes darbiniekiem. Tāpat vajadzētu palielināt pensijas.

“Problēmas, protams, ir palikušas lielā mērā arī no iepriekšējiem laikiem,” atzina zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA).

Visu, protams, nevarēs, bet sarunas varētu atvieglot tas, ka tagad koalīcija ir vairs tikai četri politiskie spēki, nevis pieci. Kompromisi gan būs nepieciešami tik un tā.

Juris Pūce, Saeimas “Attīstībai/PAR” frakcijas vadītājs

“Noskaņojums ir labs – tāds, kas ir orientēts uz rezultātu sasniegšanu. Faktiski jau kopš jūnija, kopš koalīcijas atjaunošanas, strādājam labi kopā. Ja pretrunas ir, iemācāmies tās atrisināt. Es vēl neteiktu pilnīgi “HOP!”. Tad jau vēl redzēsim, sarunas vēl būs.”

“Jāsaka, ka, ja valdība ietu uz ar šo budžeta piedāvājumu, kas nākamgad būs valdībā, man ir aizdomas, ka Saeimā tas netiktu cauri. Iespējams, vēl būs kādi uzlabojumi,” secina labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP).

Diskusijas sagaidāmas arī par atbalstu demogrāfijai, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanu grāmatām, viesmīlībai nozarē un plašāk pārtikai, par finansējumu medijiem un citiem pasākumiem. Minimālā alga, visticamāk, celta netikšot, apspriešanā varētu būt neatliekamā minimuma palielināšana.
16 komentāri