Ministriju papildu budžeta pieprasījumi 2020. gadā sasniedz 953,5 miljonus eiro, bet 2022. gadā – 2,14 miljardus eiro

5 komentāri
Ministriju papildu budžeta pieprasījumi 2020. gadā sasniedz 953,5 miljonus eiro, bet 2022. gadā – 2,14 miljardus eiro
DĀVIS ŪLANDS, F64

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020. gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, 2021. gadam – 1,82 miljardus eiro, bet 2022. gadam – 2,14 miljardus eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.

Ar minēto ziņojumu 3. septembrī tiks iepazīstināts Ministru kabinets. Kopumā turpmāko trīs gadu periodam kā prioritārie pasākumi iesniegti 334.

Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (VM) – 2020. gadam 279,4 miljonus eiro, 2021. gadam – 445 miljonus eiro, bet 2022. gadam – 606,8 miljonus eiro.

FM piebilda, ka ievērojama daļa no VM pieprasītā papildu finansējuma ir paredzēta veselības aprūpes darbinieku (aizsardzības, iekšlietu, izglītības, tieslietu, labklājības un veselības nozares jomā strādājošiem) darba samaksas paaugstināšanai 2020.gadam 120,2 miljonu eiro apmērā, 2021.gadam – 261,3 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadam – 406,8 miljonu eiro apmērā.

Tāpat finansiāli ietilpīgs ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieprasījums prioritārajiem pasākumiem – 2020.gadam tiek papildus prasīti 128,7 miljoni eiro, 2021.gadam – 185,4 miljoni eiro un 2022.gadam – 218,8 miljoni eiro. Savukārt Satiksmes ministrija prioritārajiem pasākumiem 2020.gadam prasa 123,2 miljonus eiro, 2021.gadam – 132,8 miljonus eiro un 2022.gadam – 154,8 miljonus eiro.

VM prioritāro pasākumu sarakstā kā pirmie trīs svarīgākie norādīti – ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošana ar nepieciešamo finansējumu 17,2 miljoni eiro ik gadu, stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošana ar papildus nepieciešamiem sešiem miljoniem eiro ik gadu, kā arī pacientu iemaksu un līdzmaksājumu samazinājums, kam nepieciešams 4,1 miljons eiro ik gadu.

IZM prioritāro pasākumu sarakstā kā svarīgākie norādīti – zinātnes bāzes finansējuma nodrošināšana pilnā apmērā un jaunu kvalitātes kritēriju ieviešanai, ieskaitot inovāciju radīšanu un zinātnisko institūciju darbības starptautiskais novērtējums – tam 2020.gada budžetā papildus nepieciešami 29,9 miljoni eiro, 2021.gadam – 31,7 miljoni eiro, bet 2022.gadam – 33,6 miljoni eiro.

IZM arī vēlas nodrošināt finansējuma pieaugumu fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu īstenošanai, kam 2020.gada budžetā papildus nepieciešami desmit miljoni eiro, bet turpmākajos gados 15 miljoni eiro.

Jaunā studiju un studējošo kreditēšanas modeļa ieviešanai un studējošo kredītu dzēšanai bērnu piedzimšanas gadījumos abiem vecākiem papildus nepieciešami 2020.gadā – 60 000 eiro, 2021.gadam – 300 000 eiro, bet 2022.gadam – 700 000 eiro.

SM prioritāro pasākumu sarakstā kā svarīgākie minēti dotācija zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, kam 2020.gadā papildus nepieciešami 18,7 miljoni eiro, 2021.gadā – 8,5 miljoni eiro, bet 2022.gadā – 5,5 miljoni eiro.

Kompensācijai par publiskās dzelzceļa infrastruktūras lietošanu 2020.gadā papildus budžetā nepieciešami 15,3 miljoni eiro, 2021.gadā – 16,2 miljoni eiro, bet 2022.gadā – 17,2 miljoni eiro. Savukārt autoceļu sakārtošanas programmai 2014.-2023.gadam papildus nepieciešami 70,8 miljoni eiro 2020.gadā, 2021.gadā – 80,1 miljons eiro un 2022.gadā – 117,4 miljoni eiro.

FM norādīja, ka ministrijām, iesniedzot pieprasījumus prioritārajiem pasākumiem, bija jāpārskata to veicamās aktivitātes un jānorāda, vai līdzfinansējumu jauniem pasākumiem nav iespējams rast no iekšējiem resursiem. Deviņas ministrijas ir sniegušas priekšlikumus atsevišķu prioritāšu līdzfinansēšanai no iekšējiem resursiem.

Vienlaikus FM piebilda, ka Labklājības ministrijas (LM) iesniegtais prioritārais pasākums “Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamības uzlabošana” daļēji jeb 400 000 eiro apmērā ir iekļauts Tieslietu ministrijas (TM) starpnozaru prioritārajā pasākumā “Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi vardarbību veikušām pilngadīgām personām”.

Tāpat VM iesniegtais prioritārais pasākums “Plāna “Par Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas plānu 2019.-2020. gadam” realizācija” ir iekļauts Iekšlietu ministrijas (IeM) starpnozaru prioritārajā pasākumā “Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas plāna 2019.-2020.gadam īstenošana”.

Tāpat FM informēja, ka ministriju iesniegtajos prioritārajos pasākumos ir pieprasītas papildu amata vietas. 2020. gadam ministrijas kopumā pieprasījušas 806 papildu amata vietas, 2021. gadam – 1067 amata vietas un 2022. gadam – 1149 amata vietas.

Iepriekš tika vēstīts, ka neatkarīgās institūcijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus vēlas 23,4 miljonus eiro.

Tāpat ziņots, ka 2020. gada budžeta bāzes izdevumi plānoti 7,13 miljardu eiro apmērā. 2021.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,33 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2019. gadu izdevumi nākamgad augs par 39,4 miljoniem eiro, bet 2021.gadā – par 35,7 miljoniem eiro.

2022. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,49 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2021. gadu ir par 194,2 miljoniem eiro vairāk.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2020. gadam aprēķināti 2,98 miljardu eiro apmērā, 2021.gadam – 3,17 miljardu eiro apmērā un 2022. gadam – 3,34 miljardu eiro apmērā.

Tāpat no FM sniegtās informācijas izriet, ka patlaban plānotā 2020.gada fiskālā telpa ir negatīva – 25 miljonu eiro apmērā, ko nosaka “Rīgas satiksmes” iekļaušana valsts deficītā.

Tāpat FM informēja, ka pēc izdevumu pārskatīšanas ministriju resoros 2020. gada budžetā papildus rasti 93,7 miljoni eiro. No tiem 48,1 miljonu eiro plānots novirzīt kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 45,6 miljonus eiro – ministriju noteiktajām prioritātēm.