Lieta, kurā par naudas atmazgāšanu apsūdz 11 personas, tostarp “Swedbank” bijušos darbiniekus, var nenonākt tiesā

1 komentārs
Lieta, kurā par naudas atmazgāšanu apsūdz 11 personas, tostarp “Swedbank” bijušos darbiniekus, var nenonākt tiesā
REUTERS / SCANPIX

Lieta, kurā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu apsūdzētas 11 personas, tostarp “Swedbank” bijušie darbinieki, varētu nenonākt tiesā, ceturtdien vēsta žurnāls “Ir”.

LETA jau vēstīja, ka prokuratūra par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu cēlusi apsūdzības 11 personām, tostarp vairākiem “Swedbank” bijušajiem darbiniekiem.

Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūrā apsūdzības celtas šā gada sākumā, un visas personas apsūdzētas pēc Krimināllikuma panta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa. Par šādu noziegumu var piemērot brīvības atņemšanu no trim līdz 12 gadiem.

Žurnāls “Ir” vēsta, ka lietu uzraugošais Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors Dmitrijs Troickis nekādus plašākus komentārus nesniedz. Prokuratūra vienīgi apstiprinājusi, ka starp apsūdzētajiem ir bankas darbinieki. Arī Valsts policija nekādus komentārus nesniedz.

“Lai gan Latvija tikai nesen izsprukusi no finansiāli neuzticamo valstu pelēkā saraksta, apņemoties pēc būtības un stingri vērsties pret naudas atmazgāšanu, nav izslēgts, ka šī “Swedbank” krimināllieta nemaz līdz tiesai nenonāks. “Ir” rīcībā esošā informācija liecina, ka prokurors apsūdzētajiem ir piedāvājis vienošanos par sodiem. Vaicāts par to, prokurors Troickis no komentāriem atteicās,” raksta “Ir”.

Žurnāls atzīmē, ka nesen publiskotais starptautiskās kompānijas “Clifford Chance” ziņojums atklāj, ka “Swedbank” struktūrvienības Igaunijā un Latvijā ilgstoši bija piesaistījušas augsta riska klientus un ignorējušas prasības novērst naudas atmazgāšanas riskus. Resoriskā pārbaudē cita starpā tika vētīts, kā paši bankas darbinieki ievēro iekšējos noteikumus.

“Uzmanību piesaistīja procesi Vecrīgas filiālē, kur īsā laika sprīdī pie atsevišķiem darbiniekiem tika mainītas lielas summas – taču visas zem noteiktā sliekšņa, kas prasa klienta identificēšanu,” informē žurnāls, norādot, ka bankas darbiniekiem bija jāpārbauda personas identitāte un darījums jāreģistrē tikai gadījumos, kad maināmās naudas summa pārsniedza 8000 eiro. Taču pie vieniem un tiem pašiem darbiniekiem ienāca liels skaits darījumu ar summām drusku zem šī sliekšņa.

Pārbaudēs konstatēts, ka 2017. gada pirmajos trijos mēnešos vienā filiālē atsevišķi darbinieki apkalpojuši vairāk nekā 600 valūtas maiņas darījumu zem reģistrācijas sliekšņa kopumā aptuveni piecu miljonu eiro vērtībā. Nauda parasti mainīta no dažādām Eiropas valstu valūtām, piemēram, britu mārciņām, norvēģu vai zviedru kronām uz eiro, un darījumos iesaistītas vienas un tās pašas personas.

“Parasti uz bankas filiāli nācis kāds kungs pusmūžā un viņa sabiedrotā. Praksē tas noticis tā – kungs atnācis ar naudu dažādās valūtās, vienā reizē gan nav bijušas lielākas naudas summas, kas ekvivalentas apmēram 100 tūkstošiem eiro. Klients nav lūdzis vienreizēju šīs naudas konvertāciju visā apmērā, bet gan sadalījis sīkos darījumos – mainot pa daļām, lai katrā reizē summa būtu mazāka par 8000 eiro slieksni. Bankas darbinieki šo lūgumu arī izpildījuši, lai arī tādējādi tika apieta nepieciešamība reģistrēt darījumu un tā veicēju, pārbaudīt darījumā izmantoto naudas līdzekļu izcelsmi,” klāstīts žurnālā.

Pēc žurnālā minētā, procesā iesaistītie darbinieki vēlāk skaidrojuši, ka vīrietis bijis pastāvīgais bankas klients un esot domājuši, ka tāda bijusi bankas prakse šī individuālā klienta apkalpošanā.

Pārbaudē, konstatējot šos apstākļus, banka pārtraukusi darba attiecības ar deviņiem darbiniekiem, saskatot viņu atbildību šādu darījumu pieļaušanā. Tostarp darba attiecības pārtrauktas ar septiņiem darbiniekiem, kas bijuši tieši iesaistīti šo klientu apkalpošanā, kā arī ar filiāles vadītāju un arī viņa vadītāju, kurš pārrauga vairāku filiāļu darbu, liecina “Ir” rīcībā esošā informācija.

“Swedbank” šogad 12. maijā informēja, ka banka ir nosūtījusi informāciju tiesībsargājošajām iestādēm par aizdomīgiem darījumiem, veicot skaidras naudas valūtas maiņu atsevišķās filiālēs.

Bankas iekšējā drošības sistēma 2017. gadā identificēja šos darījumus, un iegūto informāciju “Swedbank” nodeva Finanšu izlūkošanas dienestam. Lieta atrodas prokuratūrā, kura ir cēlusi apsūdzības lietā iesaistītajām personām, tostarp bankas bijušajiem darbiniekiem.

“Pārkāpumos iesaistītie bankas darbinieki neievēroja “Swedbank” procedūrās noteikto kārtību klientu identificēšanai. Tas ļāva atsevišķiem klientiem veikt liela apjoma skaidras naudas valūtas maiņu, nefiksējot viņu identitāti bankas sistēmās un neiegūstot informāciju par darījumā izmantoto līdzekļu izcelsmi. Ar šiem darbiniekiem banka ir pārtraukusi darba tiesiskās attiecības. Turklāt saskaņā ar “Swedbank” rīcībā esošo informāciju pret daļu no šīm personām ir arī celtas apsūdzības kriminālprocesā,” bija teikts bankas paziņojumā.

Aizdomīgie darījumi notikuši laikā līdz 2017. gadam, un pēc iekšējās izmeklēšanas noslēguma analizēti arī atbilstoši neatkarīgā ārējā izmeklēšanā.

Bankā norādīja, ka pēc iekšējās kontroles sistēmas pastiprināšanas 2017. gadā līdzīgu pārkāpumu atkārtošanās nav iespējama. Turklāt valūtas maiņas pakalpojums šobrīd pieejams tikai “Swedbank” klientiem internetbankā vai mobilajā lietotnē.

Banka arī akcentēja, ka tā sadarbojas ar tiesībaizsardzības iestādēm, sniedzot visu tās rīcībā esošo informāciju.

Pēc aktīvu apmēra “Swedbank” ir lielākā banka Latvijā.