Pārtraukta dzīvojamā un darījumu kvartāla “New Hanza” būvniecība

11 komentāri

Līdz ar “ABLV Bank” grūtībām šobrīd iesaldēta vērienīgā projekta “New Hanza” būvniecība, tā preses konferencē norādīja “ABLV Bank” līdzīpašnieks Oļegs Fiļs.

Viens no bankas attīstītajiem projektiem bija “New Hanza” dzīvojamais un darījumu kvartāls. “ABLV Bank” līdzīpašnieki apstiprināja, ka šobrīd ir pārtraukta tā būvniecība.

“Notikušais pavelk strīpu mūsu centieniem būvēt Rīgā jaunu darījumu kvartālu”New Hanza”, kur bija plānots ieguldīt līdz vienam miljardam eiro. Biroja ēkas, skola, parks un citas izklaides vietas iedzīvotājiem – tas viss tiek iesaldēts. Būvdarbi ir pārtraukti, pārtraukta arī sadarbība ar visiem apakšuzņēmējiem. Protams, par visiem darbiem norēķināsimies, tiklīdz būs tāda iespēja,” sacīja Fiļs.

Kā norādīja “ABLV” valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis, pašlikvidācijas lēmums bija vienīgā pareizā izvēle, lai aizsargātu klientus un sakārtotu attiecības ar darbiniekiem. “Bija viegli runāt ar medijiem, likvidatoriem un Frankfurtē, bet visgrūtāk bija runāt ar saviem cilvēkiem,” atzina Bernis.

Vienlaikus bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Reinfelds informēja, ka likvidatora amata kandidāts ir zvērināts advokāts Elvijs Vēbers, taču likvidatora grupā strādās arī “ABLV Bank” grupas uzņēmuma ieguldījumiem komercīpašumos “New Hanza Capital” valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks un korporatīvo finanšu eksperts Arvīds Kostomarovs.

Tāpat apdraudēti 35,5 miljonu eiro “New Hanza Capital” ieguldījumi ar kopējo iznomājamo platību 68 800 kvadrātmetri. Tostarp bijušās VEF teritorijas attīstība, kā arī noliktavu un biroju kompleksa Maskavas ielā attīstība.

Jau vēstīts, ka maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, “ABLV Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē pirmdien, 26. februārī, nolēma sākt bankas pašlikvidāciju.

“ABLV Bank” pauda uzskatu, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt bankas aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.

“Ņemot vērā līdz šim Latvijā notikušos maksātnespēju un likvidācijas procesus, uzskatām, ka tas ir pareizākais lēmums, kādu bija iespējams pieņemt pēc ECB paziņojuma par likvidācijas procesa uzsākšanu. Bankas finanšu stāvoklis ir teicams, tāpēc mums jārūpējas par katru klientu un viņa tiesību aizsargāšanu,” uzsvēra “ABLV Bank” valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis, piebilstot, ka šāds lēmums bija ļoti smags, bet šajos apstākļos visatbilstošākais.

Kredītiestāžu likums nosaka, ka kredītiestādes pašlikvidāciju veic akcionāru sapulces ievēlēts likvidators.

Tāpat ziņots, ka piektdien, 23. februārī, ECB nolēma neglābt banku un sākt likvidācijas procesu, kas jāīsteno atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot ECB instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi “ABLVBank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Savukārt naktī uz sestdienu, 24.februāri, FKTK nolēma, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.

Garantēto atlīdzību izmaksai Latvijas “ABLV Bank” klientiem pēc pašreizējiem aprēķiniem, ir nepieciešami apmēram 470 miljoni eiro, kurus “ABLV Bank” varot nodrošināt.

Vienlaikus “ABLV Bank” paudusi uzskatu, ka tā izpildīja visas regulatora prasības, lai atjaunotu darbību. Četru darba dienu laikā banka likviditātes stiprināšanai akumulējusi vairāk nekā 1,36 miljardus eiro, nodrošinot 86% no visiem pieprasījuma depozītiem.

“ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka “ABLV Bank” ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. “Turklāt “ABLV Bank” ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,” viņa sacīja.

Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017. gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.

“ABLV Bank” preses konference