Latvijas pensiju sistēma: izskan kritika par labklājības ministra Eglīša izteiktajām iespējamajām pārmaiņām

46 komentāri

Plaša viedokļu apmaiņa sākusies par jaunā labklājības ministra Gata Eglīša (JKP) izteiktajām iespējamajām pārmaiņām Latvijas pensiju sistēmā. Viedokļi par tām lielākoties ir kritiski.

Latvijā izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Iedzīvotāju veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātas iemaksas sadalās starp pirmo līmeni, no kura pensijas maksā pašreizējiem senioriem, un otro līmeni, kur ir sistēmas dalībnieka personīgais konts un šos līdzekļus starpnieks iegulda finanšu tirgos, lai vairotu uzkrājumu. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi un līdzekļus iemaksā brīvprātīgi.

Eglītis pieļāvis iespējamas izmaiņas pašreizējā pensiju sistēmā, proti, varētu rosināt samazināt iemaksu īpatsvaru otrajā līmenī un attiecīgi palielināt pirmajā līmenī. Tādējādi būtu vairāk līdzekļu, par ko celt pensijas pašreizējiem senioriem, taču mazāk naudas uzkrātos patlaban strādājošo vecumdienām.

Jaunā ministra izteikumi rezonēja ļoti plaši un vairāk eksperti viņam aizrādīja. Problēma jau nav pašā sistēmā, runa par Latvijas kopējo demogrāfisko bildi.

Mūsu pensiju sistēma un tās ilgtspēja apspriesta jau gadiem. Daudzas institūcijas, tai skaitā Latvijas Banka ir pārliecināta, ka fundamentāli ar to viss kārtībā. Pensiju otrais līmenis tieši tika radīts saistībā ar demogrāfiskajiem izaicinājumiem, kas gadu laikā tikai pieauguši gan zemās dzimstības, gan daudzo aizbraucēju dēļ finanšu krīzē. Attiecīgi pensiju otrais līmenis būtu tikai jāstiprina, nevis jāvājina.

“Protams, ideja aizņemties nedaudz no nākotnes vienmēr ir skaisti. Latvijā ir ļoti izplatīti ātrie kredīti.” Šādu salīdzinājumu Eglīša idejai izmanto Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns. Viņš norāda, ka par to varētu diskutēt vienīgi tad, ja Latvijai ir skaidrs, kā to nākotnē kompensēt, pateicoties spējai tautsaimniecības izaugsmei. Patlaban nodokļu sistēma īpaši veicinot lēta darbaspēka un aplokšņu algu ekonomiku.

“Kamēr mēs būsim šajā zemo algu, zemās pievienotās vērtības sektorā, mēs principā šeit mocīsimies, mēģinot pārdalīt to nabadzības nastu. No vieniem pleciem pabīdot nedaudz atkal uz otriem un tālāk,” pauž Leiškalns.

Līdzīgās domās par Eglīša ideju ir dzīvības apdrošināšanas sabiedrības “Compensa Life” Latvijas filiāles vadītājs Viktors Gustsons, kurš savulaik pats pielicis roku Latvijas pensiju sistēmas reformā: “Es ļoti, ļoti bažīgi skatos uz tām lietām, kas var nograut ļoti projektu, risinot kaut kādu īsa termiņa problēmu.”

Viņaprāt, būtiski raudzīties uz lielo ēnu ekonomikas un aplokšņu algu īpatsvaru Latvijas tautsaimniecībā. “Aizejot pensijā, viņi ir ļoti, ļoti nepamierināti, jo nekas nav uzkrāts, sasniedzot 64 gadu vecumu. Viņi ir jau tādi likteņa pabērni,” saka Gustsons.

Pats Eglītis komentāru TV3 Ziņām atteica, norādot, ka gribētu vēl pagaidīt, līdz būs noformulēts Labklājības ministrijas piedāvājumu 2022. gada valsts budžeta sarunām.

46 komentāri