Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 2,3%

Pievienot komentāru
Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 2,3%
ROMĀNS KOKŠAROVS, F64

Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 2,5%, pēc izlīdzinātajiem datiem, līdz 2,3%, bet ekonomikas izaugsmes prognoze nākamajam gadam saglabāta 2,6% līmenī, paziņojis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Viņš atzīmēja, ka 2019.gada Latvijas IKP pieauguma prognozi Latvijas Banka samazinājusi trīs reizes – jūnijā Latvijas Banka samazināja ekonomikas pieauguma prognozi šim gadam no 3,5% līdz 2,9%, bet šogad septembrī prognoze tika samazināta no 2,9% līdz 2,5%.

“Bremzējoties globālajai un eirozonas ekonomikai, pakāpeniski lēnāka kļūst arī Latvijas izaugsme. Būtisku Latvijas tirdzniecības partnervalstu pieprasījumam kļūstot vājākam, lēnāk aug gan eksports, gan investīcijas, un IKP izaugsmes noturēšanā galvenā loma saglabājas iekšzemes patēriņam,” sacīja Rimšēvičs.

Tāpat viņš norādīja, lai gan prognozētais ekonomikas izaugsmes temps pārsniedz eirozonas vidējo rādītāju, tas ir nepietiekams, lai nodrošinātu dzīves līmeņa izaugsmi. Pašlaik ienākumu līmenis Latvijā ir zem 70% no Eiropas Savienības (ES) vidējā un būtiski atpaliek gan no Lietuvas, gan no Igaunijas ienākumu līmeņa.

Rimšēvičs arī pauda, lai gan šā gada IKP dinamiku nozīmīgi ietekmēja atsevišķi īstermiņa darbības faktori, gada sākumā piebremzējot un trešajā ceturksnī atbalstot ekonomikas izaugsmes tempu, augstā nenoteiktība pakāpeniski palielina arī Latvijas mājsaimniecību un uzņēmumu piesardzību.

Pēc viņa teiktā, pieauguma tempu kritums vērojams gan patēriņam, gan investīcijām, apstiprinot iedzīvotāju un investoru piesardzības pastiprināšanos.

“Arī nākamgad prognozējams salīdzinoši gauss ārējā pieprasījuma kāpums, kas turpinās negatīvi ietekmēt gan eksporta sniegumu, gan arī uzņēmumu investīcijas un iedzīvotāju tēriņus,” minēja Rimšēvičs.

Tāpat viņš norādīja, ka nozaru dalījumā tendences atbilst ārējā un iekšzemes pieprasījuma pārmaiņām, proti, eksportējošo nozaru rezultāti ir vājāki, īpaši transportam un finanšu sektoram, tostarp galvenokārt ārvalstu klientu segmentā, kā arī arī apstrādes rūpniecības izaugsme bremzējas, kur noteicošā loma ir kokrūpniecības sarukumam. Lai gan atsevišķas pakalpojumu nozares šogad uzrādījušas straujāku izaugsmes tempu, tomēr arī uz iekšzemi vērstajās nozarēs vērojamas bremzēšanās pazīmes, piemēram, tirdzniecības nozarē ir pavisam mērena izaugsme.

Rimšēvičs arī atzīmēja, ka mainīga ietekme uz IKP dinamiku bijusi laika apstākļiem, kas gada sākumā mazināja enerģētikas nozares izaugsmi, bet pēcāk atbalstīja lauksaimniecības sniegumu, ļaujot gūt labu graudaugu ražu.

“Runājot par tālāko tautsaimniecības attīstību, neskaidrības saglabājas – galvenokārt attiecībā uz ārējos tirgos notiekošo. Prognozējams, ka izaugsme saglabāsies mērena, un ir maz cerību strauji atgriezties pie iepriekšējos gados uzņemtā tempa,” sacīja Rimšēvičs.

Jau vēstīts, ka pirmdien notika Rimšēviča pilnvaru termiņa noslēguma preses konference. Saeima ceturtdien, 12.decembrī, Latvijas Bankas prezidenta amatā ievēlēja Latvijas Bankas padomes locekli Mārtiņu Kazāku, kura pilnvaru termiņš sāksies 21.decembrī.

Tāpat ziņots, ka Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons apsūdzēti saistībā ar korupciju. Rimšēvičs apsūdzēts par diviem noziegumiem, proti, kukuļa – apmaksāta atpūtas brauciena – pieņemšanu, kā arī par kukuļa – naudas – pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu. Rimšēvičs vairākkārt noliedzis vainu viņam inkriminētajos nodarījumos.