Latvijai nav pieņemams šā brīža piedāvājums nākamajam ES daudzgadu budžetam

3 komentāri

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) paziņojis, ka Latvijai nav pieņemams šā brīža piedāvājums nākamajam Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam, ar ko klajā nākusi Eiropas Padome.

Lai gan diskusijas par to, cik katra valsts no kopējā maciņa saņems parlamentā vēl tikai gaidāmas, jau šobrīd ir skaidrs, ka galvenā cīņa būs par kohēzijas līdzekļiem un lauksaimniecības fondu naudu. Mūsu eiroparlamentārieši sola cīnīties, lai Latvija netiktu apdalīta.

Diskusijas par budžeta rāmi 2021.-2027. gadam ilgst jau  gadu, tomēr nekādi lēmumi nav pieņemti, ļaujot to darīt jaunajam šovasar sanākušajam Eiropas parlamenta sasaukumam. Vienošanās par bloka daudzgadu budžetu allaž ir sarežģīts process, jo kara no dalībvalstīm vēlas deķi vilkt uz savu pusi.

ES budžetu tostarp veido dalībvalstu iemaksas, Londonas aiziešana no bloka tādējādi radīs pamatīgu robu, politiķi gan sola, ka iedzīvotāji no tā būtiski necietīs.

Par bloka daudzgadu budžetu tostarp šonedēļ sprieda Eiropadomes samitā. Tas bija otrs svarīgākais jautājums pēc sarunām par Lielbritānijas izstāšanos. Jaunā vienošanās, ko bloka līderi panāca ar britu premjeru Borisu Džonsonu tostarp paredz, ka Lielbritānija aizejot nokārto visas savas saistības pret Eiropas savienību, kopumā samaksājot 45 miljardus eiro. Samazinājumu nākamo gadu Eiropas budžetā gan tas neaizlāpīs – tāpēc jārēķinās, ka no Briseles naudas būs mazāk.

“Labs pamats jau ir ielikts iepriekšējā mandāta laikā, jo mēs esam iezīmējuši tās pozīcijas, kas ir un potenciālās summas, jau rēķinoties ar iespējamām “Brexit” sekām, tāpēc Latvija ir starp dažām tām valstīm, kur tiešmaksājumi nedaudz paaugstinās – 4,7% un arī kohēzijas fondos samazinājums nav tik liels kā to sākotnēji baidījāmies, kāds tas varētu būt, bet tas vēl līdz galam ir jāizcīna gan parlamenta līmenī, bet pats svarīgākais Eiropas padomes līmenī,” norāda eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete (JV).

“Galvenā cīņa patlaban, ja mēs skatāmies no Latvijas un Austrumeiropas ir, lai tas samazinājums būtu pēc iespējas mazāks. Katrai nacionālajai valdībai ir uzdevums pēc iespējas mazāk maksāt Eiropas budžetā plus paralēli mums notiek diskusijas par “Brexit” un ja as notiks bez vienošanās, tad budžetā tiek plānotas vēl korekcijas,” saka eiroparlamenta deputāts Nils Ušakovs (S).

Līdz šim bloka valstis kopējā budžetā maksājušas 1 procentu no IKP. Brisele nu vēlas dalības maksu celt līdz 1,3 procentiem, kam valstis pretojas. Ja kopējais budžets būs mazāks, tad mazākas būs iespējas izcīnīt finansējumu Latvijai.

“Neviens jau negrib maksāt vairāk un saņemt mazāk, un lielās valstis, kas ir Francija vai Vācija viņas arī ļoti uzmanīgi uz to skatās, tas aprēķins, kas patreiz ir sarēķināts ar visām naudas iemaksām un izmaksām bija rēķināts, ka tā ir vienošanās aiziešana,” teic eiroparlamenta deputāts Andris Ameriks (GKR).

“Tāpēc, ka kohēzija, visi tie lielie projekti valsts, pašvaldību līmenī ar Eiropas līdzfinansējumu, lauksaimniecības politika, katrs pazaudētais eiro šeit lielajā budžetā tas nozīmēs mīnus iespējas arī Latvijai,” domā Ušakovs.

Bez struktūrfondiem un lauksaimniecības politikas finansējuma gan svarīgi ir līdzekļi arī citām jomām, kam Brisele naudu solījusi un tā būs vēl jāizcīna.

“Tas ir jautājums par pētniecību un inovācijām, cik daudz no tās naudas, kas tur būs nonāks Latvijā arī mūsu ekonomikas  modernizācijai, mūsu pētniekiem,” norāda eiroparlamenta deputāts Ivars Ijabs (AP).

Brisele gan ir apņēmusies nodrošināt, lai cilvēki no bloka budžeta izmaiņām neciestu, tostarp Valdis Dombrovskis, kas jaunajā Eiropas komisijā atbildēs par  portfeli ar nosaukumu “Ekonomika cilvēku labā” nākamajā desmitgadē solījis sarūpēt triljonu eiro, ko tostarp novirzīt šābrīža aktualitātei – klimata klimata pārmaiņu bremzēšanai.