Latvijā dzīve kļūst dārgāka; ar ko šajā ziņā jārēķinās ģimenes budžeta plānošanā?

11 komentāri

Līdz ar pakāpenisku ekonomikas atvēršanas Latvijā patlaban vērojams arī spējš cenu līmeņa kāpums – dzīve kļūst dārgāka dažādos veidos un šī tendence turpināsies, tāpēc TV3 Ziņas skaidroja, ar ko šajā ziņā jārēķinās, plānojot ģimenes budžetu.

Dzīve Latvijā kļūst un turpinās kļūt dārgāka. Vai ir pamats domāt par kādiem inflācijas ierobežošanas pasākumiem?

Pēdējā laikā ziņu virsraksti no dzīves dārdzības viedokļa neko pozitīvu nevēsta. Elektroenerģija, gāze, pārtika, degviela un būvmateriāli.. kļūst dārgāki. Grūti atrast jomu, kur cenas nekāpj vai nekāps. Par to runā ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā.

Faktors, kas būtu jāvērtē – ir inflācija, redzam, ka tā pieaug un šogad tiek lēsta 2,6% apmērā, Latvijā – 2%, tas ir jautājums, kam ir pietiekami cieši jāseko līdzi, lai nepieļautu nekontrolētu cenu pieaugumu, tā 7.jūlijā pauda Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Jaunākie patēriņa cenu dati liecina, ka Latvijā jūnijā bija 2,7% inflācija salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Lielā ietekme degvielas cenu kāpumam, naftas cenas gada laikā pamatīga pieaugušas. Ekonomisti prognozē, ka inflācija turpinās augt gan šogad, gan nākamgad, taču vienlaikus jākāpj arī algām.

Pēteris Strautiņš, “Luminor” ekonomists

“Tiešām ir gaidāma pamatīga darba tirgus pārkaršana. Patēriņš atplauks, liels investīciju bums. Valsts tērēs investīcijām vairāk nekā jebkad. Jā, Latvijā dzīve kļūs dārgāka, bet arī ienākumi augs.”

Nu jau pirms ilgāka – ap 2008./2009. gada krīzi – Latvijā bija tādi inflācijas apkarošanas plāni. Pasākumu kopums, lai bremzētu patēriņa cenu kāpumu. Pašreizējā situācijā Finanšu ministrija neredz pamatu par šādiem soļiem domāt.

“Virsrakstu un sižetu skaits par inflāciju, manuprāt, pieaug straujāk nekā pašas cenas,” spriež Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes departamenta vecākais eksperts Aleksejs Jurša.

Lasi vēl: Dzīve kļūst dārgāka: patēriņa cenas jūnijā Latvijā gada laikā pieaugušas par 2,7%

Finanšu ministrijas pārstāvis klāsta, ka līdzīga situācija vērojama visā pasaulē un jāņem vērā arī tā sauktais bāzes efekts, proti, pērn atsevišķos mēnešos Latvijā bija pat deflācija. Neesot pamata satraukumam, ka cenas varētu kāpt nekontrolēti. Attiecīgi arī – nekādi bremzējoši pasākumi nav nepieciešami.

Līdzīgi domā arī Latvijas Bankas vadītājs, atzīmējot, ka inflācija ap 2% ekonomikai ir veselīga. Ja patēriņa cenas neaug, tas nozīmē, ka ekonomika stagnē.

“Tā inflācijas atdzīvošanās tomēr liecina par to, ka ekonomika pamazām sāk mosties un jauda sāk parādīties. Pie līmeņiem, kuros mēs esam pašreizējā brīdī, un skatoties, ka tas cenu kāpums ir pārejošs, milzīgu bažu nav,” secina Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Kazāks arī piebilda, ka šonedēļ Eiropas Centrālā banka pieņēma vēsturisku lēmumu – jaunu monetārās politikas stratēģiju. Tajā 2% inflācija noteikta par mērķa lielumu jeb vēlamo.

11 komentāri